Kokvaržu dzimta (Hylidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno apmēram 950 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas un kas tiek iedalītas 52 ģintīs un 3 apakšdzimtās.[1][2] Lai arī dzimtas nosaukums norāda uz varžu dzīves veidu kokos, tomēr ne visas šīs dzimtas sugas dzīvo kokos.[3] Tās var dzīvot arī uz zemes vai daļēji ūdenī. Kokvaržu dzimtas sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Āfrikā tās mājo tikai pašos ziemeļos. Lielākā sugu dažādība sastopama Amerikā.[4]
Latvijā sastopama viena kokvaržu dzimtas suga — Eiropas kokvarde (Hyla arborea), kura kādu laiku tika uzskatīta par zudušu Latvijas faunai. Tomēr 20. gadsimta 90. gados tika uzsākta sekmīga kokvaržu reintrodukcija, tās mākslīgi inkubējot un pēc paaudzēšanas izlaižot piemērotos biotopos. [5]
Lielākā daļa kokvaržu dzimtas sugu dzīvo kokos un tās ir ļoti labas lēcējas.[3] Tā kā kokvaržu sugām acis novietotas tā, ka tās raugās taisni uz priekšu (līdzīgi kā cilvēkiem), tām ir binokulārā redze. Uz pirkstiem tām ir lipīgi spilventiņi, kas tām palīdz noturēties pie jebkādas virsmas. Sugām, kas nedzīvo kokos, šī īpašība ir vājāk izteikta vai tās nav vispār. Piemēram, atšķirīgs dzīves veids ir Austrālijas vardēm (Cyclorana), kuras lielāko daļu savas dzīves pavada zem zemes.[6] Sausuma periodā uz zemes dzīvojošās vardes ap sevi izveido gļotu kokonu, kas tās pasargā no izžūšanas.[3] Kokvaržu dzimtas vardes atkarībā no sugas var būt gan mazas, gan vidējas, gan lielas (17—140 mm[3]).[4] Visu sugu kurkuļiem ir platas astes ar smailu, tievu kā šķiedra galu.[6]
Kokvaržu dzimtas sugas barojas galvenokārt ar kukaiņiem, kā arī ar citiem bezmugurkaulniekiem. Dažas lielākas sugas barojas arī ar nelieliem mugurkaulniekiem. Kurkuļi barojas, filtrējot ūdeni.[3]
Kokvaržu dzimtas sugas ikrus nērš ļoti dažādās vietās (atkarībā no sugas). Lielākā daļa nārsto stāvošos ūdeņos: dīķos vai koku stumbru peļķēs. Ir sugas, kas nārsto bromēlijās vai citos līdzīgos augos, kas uzkrāj ūdeni. Ir sugas, kas nērš ikrus uz lapām, kas pārliekušās pār ūdens virsmu. Tādējādi, kad no ikriem izšķiļas kurkuļi, tie pa lapu ieslīd ūdenī.[6] Dažas sugas ikru nēršanai izmanto straujus avotus un upītes, šīs sugas ikrus cieši piestiprina pie ūdenstilpju augiem, lai tie neaizpeldētu projām. Kurkuļiem pēc tam ir sūcējtipa mute, ar kurām tie piestiprinās pie upes akmeņiem.
Kokvaržu dzimta (Hylidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno apmēram 950 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas un kas tiek iedalītas 52 ģintīs un 3 apakšdzimtās. Lai arī dzimtas nosaukums norāda uz varžu dzīves veidu kokos, tomēr ne visas šīs dzimtas sugas dzīvo kokos. Tās var dzīvot arī uz zemes vai daļēji ūdenī. Kokvaržu dzimtas sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Āfrikā tās mājo tikai pašos ziemeļos. Lielākā sugu dažādība sastopama Amerikā.
.jpg)
