Eļļasvaboļu dzimta (latīņu: Meloidae Gyllenhal, 1810) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 2500 sugas. Vaboļu garums ir 3—70 mm. Pieaugušās vaboles barojas ar putekšņiem, ziediem vai ar augu lapām. Kāpuri ir obligāti plēvspārņu un taisnspārņu parazīti.[2]
Vairākas eļļasvaboļu sugas, ja ne visas, ķermenī satur terpēnu kantaridīnu (C10H12O4), kas nokļūstot uz cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa virsmas, izraisa ādas kairinājumu. Vaboļu šķidrumam nokļūstot uz ādas vai cilvēkam saskaroties ar nospiesta kukaiņa daļām, saskarsmes vietā uz ādas 24 stundu laikā attīstās pūšļi (bullas). Bieži pūšļu attīstība kombinējas ar vietējām durstošām sāpēm vai dedzināšanas sajūtām. Dažreiz kairinājums pāraug vezikulārajā dermatītā, ko pavada nieze un vispārēja vājuma sajūta.[3]
Ir zināmas apmēram 20 eļļasvaboļu sugas, pēc kuru saskares ar cilvēku ādu ir attīstījies dermatīts. Zemāk ir šādu sugu saraksts un ģeogrāfiskā vieta, kur tika reģistrēts klīnisks gadījums:[3]
Kantaridīnu satur vaboļu hemolimfa un sekrēts, kas izdalās no kāju locītavām tām sugām, kuras reflektori pie kairinājuma to izdala.[3]
No kantaridīna, kuru izdala eļļasvaboles, tiek iegūts homeopātiskais līdzeklis[4][5], ko lieto dažādu iekaisumu un citu slimību ārstēšanai.[6] Koncentrētākus kantaridīnu saturošus preparātus lieto (parasti nelegāli) potences stimulēšanai (kā afrodīziju). Šādu afrodīziju, kas ir ķīmiskais kantaridīns, kuru jau kopš seniem laikiem iegūst no eļļasvabolēm, dēvē par "spāņu mušu". Nosaukums cēlies galvenokārt no Lytta vesicatoria eļļasvaboļu sugas, kuru arī dēvē par "spāņu mušu", kas ir parasta Spānijā.[7]
Eļļasvaboļu dzimta (latīņu: Meloidae Gyllenhal, 1810) ir vaboļu dzimta, kurā ietilpst apmēram 2500 sugas. Vaboļu garums ir 3—70 mm. Pieaugušās vaboles barojas ar putekšņiem, ziediem vai ar augu lapām. Kāpuri ir obligāti plēvspārņu un taisnspārņu parazīti.