Dunduru infrakārta (Tabanomorpha) ir viena no mušveidīgo apakškārtas (Brachycera) infrakārtām. Tā ir salīdzinoši neliela kukaiņu grupa, kurā ir vairākas nelielas dzimtas un divas lielas dzimtas: dunduru dzimta (Tabanidae), kurā ir apmēram 3750 sugas, un medniekmušu dzimta (Rhagionidae), kurā ir apmēram 650 sugas. Dunduru infrakārtas kukaiņu kopīgā īpašība ir tā, ka pieaugušie īpatņi barojas, sūcot asinis. Dažas sugas pārnēsā infekcijas slimības. Tomēr dunduru infrakārtas kukaiņi nav vienīgie asinis sūcošie divspārņi. Otra šāda asinssūcēju grupa ir kaulmušas (Hippoboscoidea). Dunduru infrakārtas kukaiņu kāpuri ir plēsīgi un galvenokārt mājo ūdenī vai daļēji ūdenī. Uz to ķermeņa ir dažādi izaugumi un kārpas, tādējādi tie nedaudz atgādina tauriņu kāpurus.[1]
Ir sistemātiķi, kuri visas nelielās dzimtas iekļauj medniekmušu dzimtā. Reizēm dunduru infrakārtā tiek iekļautas arī kaulmušas.[2] Jaunākajās sistemātikās dunduru infrakārtā tiek klasificētas arī kāpurlauvas (Vermileonidae),[3] tomēr citi tās izdala atsevišķā kāpurlauvu infrakārtā (Vermileonomorpha).[4]
Piezīme: Latvijā sastopamās dzimtas apzīmētas ar #.
Dunduru infrakārta (Tabanomorpha) ir viena no mušveidīgo apakškārtas (Brachycera) infrakārtām. Tā ir salīdzinoši neliela kukaiņu grupa, kurā ir vairākas nelielas dzimtas un divas lielas dzimtas: dunduru dzimta (Tabanidae), kurā ir apmēram 3750 sugas, un medniekmušu dzimta (Rhagionidae), kurā ir apmēram 650 sugas. Dunduru infrakārtas kukaiņu kopīgā īpašība ir tā, ka pieaugušie īpatņi barojas, sūcot asinis. Dažas sugas pārnēsā infekcijas slimības. Tomēr dunduru infrakārtas kukaiņi nav vienīgie asinis sūcošie divspārņi. Otra šāda asinssūcēju grupa ir kaulmušas (Hippoboscoidea). Dunduru infrakārtas kukaiņu kāpuri ir plēsīgi un galvenokārt mājo ūdenī vai daļēji ūdenī. Uz to ķermeņa ir dažādi izaugumi un kārpas, tādējādi tie nedaudz atgādina tauriņu kāpurus.
