Opalinīdas (lat. Opalinata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir vairāki kodoli un vicu rindas. Ilgu laiku opalinīdas pieskaitīja infuzorijām sakarā ar to, ka daudzās vicas tika interpretētas kā skropstiņu aparāts. Taču pašreizējā informācija par opalinīdu uzbūvi un fizioloģiju apgāž uzskatus par to radniecību ar infuzorijām. Opalinīdu kodoli ir vienādi, bet infuzorijām ir novērojams kodolu dimorfisms. Arī opalinīdu dzimumprocess ir kopulācija, nevis konjugācija, kā tas ir infuzorijām. Tas viss ļāva izdalīt opalinīdas kā atsevišķu grupu. Opalinīdas ir abinieku endokomensāļi. Opalinīdu apakštips iekļauj sevī tikai vienu klasi un vienu kārtu. Tipisks opalinīdu pārstāvis ir varžu opalīna (Opalina ranarum).
Kādu laiku opalinīdas tika uzskatītas par savienojošo posmu starp vicaiņiem un infuzorijām. Bet šis uzskats ir novecojis sakarā ar atšķirībām kodolu uzbūvē (nav kodolu dimorfisma). Infraciliatūra skaidri atšķiras no infuzorijās sastopamajiem struktūrelementiem.
Opalinīdu dzīves cikls ir samērā sarežģīts. Trofiskās formas var gandrīz vienmēr atrast pieaugušajos saimniekos. Taču abinieku pārošanās laikā vienšūņi ātri vairojas pārmaiņus gareniski un šķērseniski daloties. Tādā veidā savairotajiem organismiem ir tikai neliels kodolu skaits un tikai dažas vicu rindas. Ir uzskats, ka šī ātrā vairošanās tiek iniciēta un kontrolēta ar saimnieka hormoniem. Šajā dalīšanās ciklā izveidojušās sīkās šūnas pēc tam izveido cistas ar 3—6 kodoliem, kuras pēc tam varde izdala ārā. Cistas, kuras vairākas nedēļas spēj izdzīvot ūdenī pēc tam norij izšķīlušies kurkuļi. Viņu zarnu traktā opalinīdas atcistojas un pēc dažām gareniskās dalīšanās reizēm, kuru laikā kodolā, domājams, notiek mejozes procesi, izveidojas sīkas mikrogametas un lielākas makrogametas. Mikro- un makrogametas saplūst cita ar citu un izveidojas cista, kas atkal tiek izvadīta ūdenī. Pēc atkārtotas norīšanas un iziešanas caur kurkuļa zarnu traktu var vēlreiz izveidoties jauna gametu paaudze, vai arī sākties lielo trofisko formu attīstība. Bez tam var izveidoties arī neauglīgo cistu stadija. Tik atšķirīgas attīstības iespējas šajā dzīves cikla etapā, acīmredzams, nodrošina ļoti efektīvu kurkuļu inficēšanos.
Opalinīdas (lat. Opalinata) ir vienšūņu apakštips, kura pārstāvjiem ir vairāki kodoli un vicu rindas. Ilgu laiku opalinīdas pieskaitīja infuzorijām sakarā ar to, ka daudzās vicas tika interpretētas kā skropstiņu aparāts. Taču pašreizējā informācija par opalinīdu uzbūvi un fizioloģiju apgāž uzskatus par to radniecību ar infuzorijām. Opalinīdu kodoli ir vienādi, bet infuzorijām ir novērojams kodolu dimorfisms. Arī opalinīdu dzimumprocess ir kopulācija, nevis konjugācija, kā tas ir infuzorijām. Tas viss ļāva izdalīt opalinīdas kā atsevišķu grupu. Opalinīdas ir abinieku endokomensāļi. Opalinīdu apakštips iekļauj sevī tikai vienu klasi un vienu kārtu. Tipisks opalinīdu pārstāvis ir varžu opalīna (Opalina ranarum).
Kādu laiku opalinīdas tika uzskatītas par savienojošo posmu starp vicaiņiem un infuzorijām. Bet šis uzskats ir novecojis sakarā ar atšķirībām kodolu uzbūvē (nav kodolu dimorfisma). Infraciliatūra skaidri atšķiras no infuzorijās sastopamajiem struktūrelementiem.
