Skudrlāču dzimta (Myrmecophagidae) ir skudrlāču apakškārtas (Vermilingua) nepilnzobju dzimta. Tā apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 2 ģintīs.[1] Visas skudrlāču sugas mājo vai nu Centrālamerikā vai Dienvidamerikā. Dzimtas zinātniskais nosaukums atvasināts no sengrieķu valodas un latviski tas nozīmē "skudru ēdājs" (Myrmeco nozīmē skudra, bet phagos — ēst).
Skudrlāču dzimtas sugas ir vidēji lieli vai lieli dzīvnieki, kuriem raksturīgs garš cauruļveida purns un gara, tieva mēle ar uz aizmuguri vērstiem, dzelkšņainiem izaugumiem. Skudrlāčiem ir spēcīgi nagi, ar kuriem tie rok zemi un termītu mītnes, lai atrastu savu galveno barību - skudras un termītus. Skudrlāčiem nav zobu, bet tiem izdalās lipīgas siekalas, kurās uzlaizītie kukaiņi iestieg.[2][3] Lielākais dzimtā ir lielais skudrlācis (Myrmecophaga tridactyla), kura ķermeņa garums kopā ar asti sasniedz 2 metrus un svars 55 kg.[4]
Atkarībā no sugas grūsnības periods ilgst 130—190 dienas. Piedzimst viens mazulis, par kuru rūpējas tikai māte. Vairākus mēnešus māte mazuli nēsā uz muguras. Pieaugušie īpatņi ir vientuļnieki.[2]
Skudrlāču dzimta (Myrmecophagidae) ir skudrlāču apakškārtas (Vermilingua) nepilnzobju dzimta. Tā apvieno 3 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 2 ģintīs. Visas skudrlāču sugas mājo vai nu Centrālamerikā vai Dienvidamerikā. Dzimtas zinātniskais nosaukums atvasināts no sengrieķu valodas un latviski tas nozīmē "skudru ēdājs" (Myrmeco nozīmē skudra, bet phagos — ēst).
