Anthus Bechstein 1805

Čipstes, čipstu ģints (Anthus) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 42 mūsdienās dzīvojošas sugas.^[1] Tā ir lielākā ģints cielavu dzimtā. Čipstes sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Dzīvo dažādos biotopos, bet nemājo nedz tuksnešos, nedz lietus mežos.

Latvijā

Vismazākā ģintī ir īsastes čipste (Anthus brachyurus)

Latvijā sastopamas 7 čipstu ģints sugas: akmeņu čipste (Anthus petrosus), koku čipste (Anthus trivialis), lielā čipste (Anthus richardi), pļavas čipste (Anthus pratensis), sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus), stepes čipste (Anthus campestris) un ūdeņu čipste (Anthus spinoletta).^[2]

Kopīgās īpašības

Čipstes ir maza vai vidēja auguma, slaidi dziedātājputni ar īsu kaklu un vidēji garu asti. Kājas proporcionāli garas, pirkstam, kas vērsts uz aizmuguri, garš nags, kas atgādina piesi. Vairāk kokos dzīvojošām sugām nags ir nedaudz īsāks un saliektāks, bet uz zemes dzīvojošām čipstēm nags ir garāks. Knābis salīdzinoši garš, slaids un smails. Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi, nedaudz atšķiroties augumā un apspalvojumā.^[3] Lielākā daļa čipstu ir apmēram 16—21 cm garas. Tomēr īsastes čipste (Anthus brachyurus), kas ir mazākā suga ģintī, ir 11,5—12,5 cm gara, tās svars 13,5—17 g.^[4]

Apspalvojums parasti neuzkrītošs, pelēkbrūns ar svītriņām un punktiņiem uz muguras, krūtīm un spārniem. Pelēcīgi raibumotais apspalvojums ļauj putniem saplūst ar smiltīm, akmeņiem un granti. Dažas sugas ligzdošanas sezonā ir nedaudz košākas, piemēram, sārtā čipste (Anthus roseatus) un dzeltenkrūšu čipste (Anthus chloris).

Uzvedība

Akmeņu čipste (Anthus petrosus)

Dzeltenā čipste (Anthus lutescens)

Koku čipste (Anthus trivialis)

Malindi čipste (Anthus melindae)

Stepes čipste (Anthus campestris)

Uzturas atklātās ainavās un barojas ar kukaiņiem, kurus uzlasa no zemes. Čipstes pa zemi skrien un iet, bet nekad nelec. Līdzīgi kā cielavas, šūpo asti uz augšu un leju.^[5] Veido monogāmus pārus, un ligzdošanas sezonā katram pārim ir sava teritorija. Ligzda atrodas uz zemes. Dējumā līdz sešām raibumotām oliņām.^[3]

Sistemātika

Čipstu ģints (Anthus)

• Akmeņu čipste (Anthus petrosus)
• Augstieņu čipste (Anthus sylvanus)
• Austrālijas čipste (Anthus australis)
• Austrumu čipste (Anthus rufulus)
• Āfrikas akmeņu čipste (Anthus crenatus)
• Āfrikas čipste (Anthus cinnamomeus)
• Brūnastes čipste (Anthus hellmayri)
• Brūnkrūšu čipste (Anthus nattereri)
• Brūnmuguras čipste (Anthus leucophrys)
• Dienviddžordžijas čipste (Anthus antarcticus)
• Dzeltenā čipste (Anthus lutescens)
• Dzeltenbrūnā čipste (Anthus vaalensis)
• Dzeltenkrūšu čipste (Anthus chloris)
• Garkāju čipste (Anthus pallidiventris)
• Garknābja čipste (Anthus similis)
• Godļevska čipste (Anthus godlewskii)
• Īsastes čipste (Anthus brachyurus)
• Īsknābja čipste (Anthus furcatus)
• Jaungvinejas čipste (Anthus gutturalis)
• Jaunzēlandes čipste (Anthus novaeseelandiae)
• Kalnu čipste (Anthus hoeschi)
• Kanāriju čipste (Anthus berthelotii)
• Koku čipste (Anthus trivialis)
• Krūmu čipste (Anthus caffer)
• Lielacu čipste (Anthus spragueii)
• Lielā čipste (Anthus richardi)
• Malindi čipste (Anthus melindae)
• Meža čipste (Anthus nyassae)
• Nilgiri čipste (Anthus nilghiriensis)
• Pampu čipste (Anthus chacoensis)
• Paramo čipste (Anthus bogotensis)
• Pļavas čipste (Anthus pratensis)
• Raibmuguras čipste (Anthus correndera)
• Rūsganā čipste (Anthus rubescens)
• Sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus)
• Sārtā čipste (Anthus roseatus)
• Sokokes čipste (Anthus sokokensis)
• Stepes čipste (Anthus campestris)
• Svītrainā čipste (Anthus lineiventris)
• Tundras čipste (Anthus gustavi)
• Ūdeņu čipste (Anthus spinoletta)
• Zaļganā čipste (Anthus hodgsoni)

Atsauces