Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus).[1] Sastopama Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un pieguļošajās jūrās.[2] Pikša ir nozīmīgs zvejas objekts.[3]
Pikša sastopama Atlantijas okeāna krastos gan austrumos, gan rietumos. Tomēr ziemeļaustrumu reģionā dzīvo lielākā daļa pikšu. Eiropas piekrastēs tā sastopama no Portugāles līdz Islandei, Špicbergenai un Novaja Zemļai Ziemeļu ledus okeānā.[3][4] Mājo arī Skagerakā un Kategatā.[3] Lielākās pikšu populācijas sastopamas uz ziemeļiem no Lamanša, bet visapdzīvotākās ir Ziemeļjūra, Fēru salu un Islandes piekrastes un Norvēģijas krasti. Ziemeļamerikas pusē pikša izplatīta, sākot ar Grenlandes rietumkrastiem un beidzot ar Haterasas ragu. Lielākā rietumreģiona populācija mājo pie Keipkodas pussalas un Grandbankas.[5]
Pikša Baltijas jūras rietumdaļā ir samērā reta, bet austrumdaļā ļoti reta ieceļotāja. Ir ziņas, ka Latvijas piekrastē noķerta 1951. gadā.[3]
Pikša ir vidēji liela vai liela jūras zivs. Ķermeņa garums līdz 76 cm, svars 4,5 kg. Rekordliels īpatnis tika noķerts pie Islandes, tā ķermeņa garums sasniedza 112 cm, svars 16,8 kg. Visbiežāk pikša ir apmēram 35 cm gara.[2][3]
Pikšai ir vārpstveida ķermenis, maza galva ar samērā lielām acīm. Augšžoklis ievērojami garāks par apakšžokli, uz kura atrodas ļoti īss tausteklis. Mute relatīvi neliela.[2][3] Pikšai ir trīs, viena no otras pilnīgi atdalītas, muguras spuras un divas anālās spuras. Pirmā muguras spura augsta, trīsstūrveida, ar 14—17 mīkstiem stariem. Otrai muguras spurai ir 20—24 mīksti stari, trešajai 19—22. Pirmajai anālajai spurai 21—25 mīksti stari, otrajai 20—24.[6] Sānu līnija tumša, arī uz galvas redzamas sānu līnijas poras. Mugura tumša, zaļganbrūna, sāni gaišāki, vēders balts. Starp krūšu spuras pamatni un sānu līniju melns, noapaļots plankums.[2][3]
Pikša ir bentiska jūras zivs, sastopama 80—200 m dziļumā virs akmeņainas, grantainas, smilšainas vai ar gliemežvākiem bagātas grunts. Parasti uzturas ūdenī, kura temperatūra ir 4—10 °C. Barošanās migrācijas nelielas — sākot ar trešo vai ceturto dzīves gadu pikša vasarā dodas krasta virzienā, rudenī — jūras virzienā.[2][3]
Barojas ar bentiskajiem organismiem: vēžveidīgajiem, adatādaiņiem, gliemjiem, tārpiem, sīkām zivīm, piemēram, smilšu gardegunēm, moivām, siļķēm un hekiem. Mazuļi barojas ar airkājvēžiem.[2][3]
Dzimumgatavību pikša sasniedz 5—6 gadu vecumā, sasniedzot 47 cm garumu. Nārsta migrācijas tālas. Nārsto no februāra līdz jūnijam, galvenokārt laikā no marta līdz aprīlim 100—150 m dziļumā pie ūdens temperatūras 6—10 °C un sāļuma 35 PSV. Mātītes auglība 0,1—1,8 milj. ikru. Nārsts porcijveida. Ikri un kāpuri pelaģiski. Mazuļi slēpjas zem medūzām. Mazuļi uz bentisku dzīvesveidu pāriet pirmajā gadā, sasniedzot 15 cm garumu.[2][3] Pikša var sasniegt 20 gadu vecumu.[2]
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga pikšu ģintī (Melanogrammus). Sastopama Atlantijas okeāna ziemeļdaļā un pieguļošajās jūrās. Pikša ir nozīmīgs zvejas objekts.
_(14728969626).jpg)
