Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius).[1] Sastopams Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos un reģionam pieguļošajās jūrās.[2]
Merlangs sastopams Atlantijas okeāna Eiropas piekrastēs no Portugāles līdz Islandei un Barenca jūrai, mājo arī Skagerakā un Kategatā, Ziemeļjūrā, Vidusjūrā (ziemeļrietumos reti), Egejas jūrā, Adrijas jūrā un Melnajā jūrā.[2][3]
Merlangs Baltijas jūrā ir rets ieceļotājs. Vairākas reizes konstatēts jūras dienviddaļā līdz Gotlandes salai, arī Gdaņskas līcī. Latvijas piekrastē līdz šim nav noķerts.[3]
Merlangs ir vidēji liela vai liela jūras zivs. Ķermeņa garums var sasniegt 68—91 cm, svars 3 kg, lai gan merlangs reti pārsniedz 70 cm garumu. Visbiežāk tas ir 27—30 cm garumā.[2][3][4] Ķermenis vārpstveida, ar samērā masīvu galvu un lielām acīm. Augšžoklis garāks par apakšžokli. Jaunajiem merlangiem uz zoda ir mazs, gandrīz nemanāms tausteklis, kurš, zivij nobriestot, izzūd. Trīs, viena no otras atdalītas, muguras spuras (kopā 30—40 mīksti stari) un divas saistītas anālās spuras (kopā 30—35 mīksti stari). Pirmā anālā spura gara, sākas zem pirmās muguras spuras. Astes spura gandrīz taisna. Uz galvas lielas dzirdes poras. Sānu līnija lēzeni izliekta virs krūšu spuras. Muguras krāsa var būt no dzeltenīgi brūnas līdz zilganzaļai, sāni dzeltenīgi pelēki, vēders balts vai sudrabains. Pie krūšu spuras augšējās pamatnes parasti neliels tumšs plankums.[2][3]
Merlangs ir jūras piekrastes zivs. Uzturas pelagiālā vai virs dūņu slāņa, vai smilšainas, grantainas, vai akmeņainas grunts apmēram 30—100 m dziļumā, dziļāk par 200 m sastopams reti.[2][3] Mazuļi dzīvo 5—30 m dziļumā.[3] Atklātā jūrā iepeld tikai pēc gada vecuma.[2]
Merlangs barojas ar vēžveidīgajiem (garnelēm, krabjiem), moluskiem, galvkājiem un nelielām zivīm. Zivju īpatsvars barībā līdz ar vecumu palielinās.[2][3]
Merlangs dzimumbriedumu sasniedz 3—4 gadu vecumā, kad zivs garums ir 30 cm un vairāk.[4] Nārsto no janvāra līdz septembrim 20—150 m dziļumā pie ūdens temperatūras 5—10 °C. Mazas vai vidēji lielas mātītes auglība ir 109 000—285 000 ikru, lielai matītei var būt līdz 1 milj. ikru.[3][4] Raksturīgs porcijveida nārsts. Gan ikri, gan kāpuri pelaģiski. Kāpuri un mazuļi (līdz 10 cm garumam) no ienaidniekiem slēpjas zem lielo cianeju (medūzu) (Cyanea) kupoliem.[2][3][4] Merlnags aug ātri, pirmajā gadā sasniedzot 15—19 cm garumu. Mātītes aug ātrāk nekā tēviņi.[4] Merlangs dzīvo apmēram 10 gadus, bet var sasniegt 20 gadu vecumu.[2][4]
Merlangs (Merlangius merlangus) ir mencu dzimtas (Gadidae) jūras zivs, kas ir vienīgā suga merlangu ģintī (Merlangius). Sastopams Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos un reģionam pieguļošajās jūrās.
_(6918349234).jpg)
