Other Physical Features: ectothermic ; bilateral symmetry
Development - Life Cycle: metamorphosis
Key Reproductive Features: gonochoric/gonochoristic/dioecious (sexes separate)
Proteidae és una família d'amfibis urodels. La major part de les espècies de la família Proteidae són endèmiques de l'Amèrica del Nord on es coneixen amb el nom de "mudpuppies", és a dir "cadells del fang". Aquest nom es va originar en el folclore local dels llocs on es troben que diu que poden bordar com els cadells.[1][2] Sovint són enxampats pels pescadors amb canya, sobretot durant la pesca en basses gelades.[3] Representen un tipus d'amfibi molt antic que data del Plistocè, en el que els adults conserven les brànquies externes.[4] Llur hàbitat natural són rius i basses; passen tota la vida a l'aigua.[5] L'únic representant a Europa d'aquesta família és l'olm (Proteus anguinus), que viu a les coves càrstiques d'Eslovènia.
Proteidae és una família d'amfibis urodels. La major part de les espècies de la família Proteidae són endèmiques de l'Amèrica del Nord on es coneixen amb el nom de "mudpuppies", és a dir "cadells del fang". Aquest nom es va originar en el folclore local dels llocs on es troben que diu que poden bordar com els cadells. Sovint són enxampats pels pescadors amb canya, sobretot durant la pesca en basses gelades. Representen un tipus d'amfibi molt antic que data del Plistocè, en el que els adults conserven les brànquies externes. Llur hàbitat natural són rius i basses; passen tota la vida a l'aigua. L'únic representant a Europa d'aquesta família és l'olm (Proteus anguinus), que viu a les coves càrstiques d'Eslovènia.
Hulepadder (Proteidae) er en familie af Halepadder. Familien indeholder to slægter: Proteus, der indeholder den enlige europæiske Hulepadde og Necturus, som indeholder 6 Nordamerikanske arter, der på trods af navnet Hulepadder ikke lever i huler (engelsk navn: mudpuppies). Hulepadderne er karakteristiske ved at være neotene former, hvilket vil sige at de har bibeholdt træk fra larvestadiet i voksenformen. Det er i særlig grad fraværet af lunger og bibeholdelsen af ydre gæller. Gællerne er en tilpasning til et liv fuldstændigt i vand.
Hulepadder (Proteidae) er en familie af Halepadder. Familien indeholder to slægter: Proteus, der indeholder den enlige europæiske Hulepadde og Necturus, som indeholder 6 Nordamerikanske arter, der på trods af navnet Hulepadder ikke lever i huler (engelsk navn: mudpuppies). Hulepadderne er karakteristiske ved at være neotene former, hvilket vil sige at de har bibeholdt træk fra larvestadiet i voksenformen. Det er i særlig grad fraværet af lunger og bibeholdelsen af ydre gæller. Gællerne er en tilpasning til et liv fuldstændigt i vand.
Die Olme (Proteidae) sind eine Familie der Schwanzlurche. Alle Olme sind vollständig aquatil, haben nur eine einfach gebaute Lunge und behalten ihr ganzes Leben zwei larvale Kiemenschlitze, äußere Kiemen und eine neotene, larvenähnliche Form bei.
Es gibt zwei Gattungen, die in Nordamerika (Necturus) und in Europa (Proteus) vorkommen:
Fossilien von Necturus aus dem Paleozän fand man in Nordamerika. Proteus ist aus dem Pleistozän von Deutschland bekannt. Außerdem sind zwei fossile Gattungen aus dem Miozän bekannt, Orthophyia aus Deutschland und Mioproteus vom Kaukasus.
Die Olme (Proteidae) sind eine Familie der Schwanzlurche. Alle Olme sind vollständig aquatil, haben nur eine einfach gebaute Lunge und behalten ihr ganzes Leben zwei larvale Kiemenschlitze, äußere Kiemen und eine neotene, larvenähnliche Form bei.
Es gibt zwei Gattungen, die in Nordamerika (Necturus) und in Europa (Proteus) vorkommen:
Gattung Necturus Rafinesque, 1819 – Furchenmolche Art Necturus alabamensis Viosca, 1937 Art Necturus beyeri Viosca, 1937 Art Necturus lewisi Brimley, 1924 Art Necturus maculosus (Rafinesque, 1818) – Gefleckter Furchenmolch Art Necturus moleri (Guyer et al., 2020) Art Necturus punctatus (Gibbes, 1850) Gattung Proteus Laurenti, 1768 Art Proteus anguinus (Laurenti, 1768) – GrottenolmFossilien von Necturus aus dem Paleozän fand man in Nordamerika. Proteus ist aus dem Pleistozän von Deutschland bekannt. Außerdem sind zwei fossile Gattungen aus dem Miozän bekannt, Orthophyia aus Deutschland und Mioproteus vom Kaukasus.
Proteylar (Proteidae) — dumli amfibiyalar oilasi. Uz. 16—40 sm. Gavdasi choʻziq, dumi uzun, eshkaksimon, suzgich burmalari bor. Oyoklari kuchsiz rivojlangan, oldingi oyoqlarida 3 tadan, keyingisida 2 tadan barmogʻi bor. Tashqi jabralari 3 juft. P. uchun neoteniya xos, metamorfoz xususiyatini yoʻqotgan. 2 urugʻi, 2 turi (boshqa maʼlumotlarda 5 turi) Gʻarbiy Yevropa, Shim. Amerikada tarqalgan. Yevropa P. gʻor suvlarida uchraydi; koʻzi reduk-siyaga uchragan, terisi pigmentsizlashgan, och qizgʻish; tirik tugʻadi. Amerika P.ining 4 kenja turi maʼlum. Ichki urugʻlanadi. Bir nechta tuxum qoʻyadi. [1]
Proteylar (Proteidae) — dumli amfibiyalar oilasi. Uz. 16—40 sm. Gavdasi choʻziq, dumi uzun, eshkaksimon, suzgich burmalari bor. Oyoklari kuchsiz rivojlangan, oldingi oyoqlarida 3 tadan, keyingisida 2 tadan barmogʻi bor. Tashqi jabralari 3 juft. P. uchun neoteniya xos, metamorfoz xususiyatini yoʻqotgan. 2 urugʻi, 2 turi (boshqa maʼlumotlarda 5 turi) Gʻarbiy Yevropa, Shim. Amerikada tarqalgan. Yevropa P. gʻor suvlarida uchraydi; koʻzi reduk-siyaga uchragan, terisi pigmentsizlashgan, och qizgʻish; tirik tugʻadi. Amerika P.ining 4 kenja turi maʼlum. Ichki urugʻlanadi. Bir nechta tuxum qoʻyadi.
The family Proteidae is a group of aquatic salamanders found today in the Balkan Peninsula and North America. The range of the genus Necturus (commonly known as waterdogs or mudpuppies) runs from southern central Canada, through the midwestern United States, east to North Carolina and south to Georgia and Mississippi.[1] The range of the olm, the only extant member of the genus Proteus, is limited to the Western Balkans. The fossil record of the family extends into the end of the Late Cretaceous, with Paranecturus being known from the Maastrichtian of North America.
Proteidae, is divided into two extant genera, Necturus with five North American species, and Proteus with one extant European species, the olm. A number of extinct genera are known extending back to the end of the Late Cretaceous.
Family Proteidae
In contrast to many salamanders, proteids never lose their gills during maturation from larvae. This aspect of their physiology is known as pedomorphosis. Despite having lungs, which appear to provide little use in respiration,[3] mudpuppies spend their entire lives underwater. The adult gills resemble fish gills in many ways, but differ from fish gills in that they are external and lack any form of operculum, or covering. The bright red exposed gills are often found closed against the body in cool, highly oxygenated water. In warmer, poorly oxygenated water, the gills expand to increase water circulation and provide greater surface area for oxygen intake. Necturus salamanders such as "mudpuppies" also absorb oxygen through their skin and by occasionally breathing air at the surface.[3]
Other distinguishing features of proteid salamanders, as compared with other salamanders, are the absence of eyelids and a lack of maxillary bones in the upper jaw. They show a degree of parental care, tending to the eggs after attaching them to submerged stones and logs. Proteid salamanders range in size from 28 centimetres (11 in) to 40 centimetres (16 in) in length.[4]
Members of the genus Necturus, commonly called "mudpuppies" or "waterdogs", prefer shallow lakes and streams that have slow moving water and rocks to hide under, but have been found in up to 90 feet of water.[5] Their name originates from the misconception that they make a dog-like barking sound.[4] Diet consists of small fish and many invertebrates, including crayfish, snails, and worms. Mudpuppies mature at four to six years and can live to be more than twenty years old. Progenesis is common for mudpuppies, enabling them to reach sexual maturity in their larval stage.
Even though they eat fish eggs, negative effects on fish populations have not been documented. Fishermen have been known to catch mudpuppies, sometimes in large numbers, but most often when ice fishing.[6] Necturus salamanders also commonly feed on mollusks, worms, insects and small fish.
To distinguish between a larval mudpuppy and other larval salamanders, note that larval mudpuppies have distinct longitudinal banding and four toes on their hind legs, the combination of which is not found in most larval salamanders within the same range.[7] The main difference between a mudpuppy and a siren is that, whereas mudpuppies have both front and hind legs, a siren will only have one pair of very small, atrophied front legs.
The family Proteidae is a group of aquatic salamanders found today in the Balkan Peninsula and North America. The range of the genus Necturus (commonly known as waterdogs or mudpuppies) runs from southern central Canada, through the midwestern United States, east to North Carolina and south to Georgia and Mississippi. The range of the olm, the only extant member of the genus Proteus, is limited to the Western Balkans. The fossil record of the family extends into the end of the Late Cretaceous, with Paranecturus being known from the Maastrichtian of North America.
Los proteidos (Proteidae) son un clado de anfibios caudados compuesto por 6 especies que se distribuyen en Norteamérica y Europa. Son animales nocturnos y completamente acuáticos que presentan un pedomorfismo consistente en la conservación de las agallas filamentosas y las aletas caudales características del estado larval en el individuo maduro desde el punto de vista de la reproducción.[1] El olm (Proteus anguinus) habita en cuevas en la Península de los Balcanes, y presenta un cuerpo elongando, una reducción en el número de dedos, unos ojos atrofiados y una ausencia de pigmentación en la piel. Por otra parte, las especies del género Necturus se distribuyen en el este de los Estados Unidos, exhibiendo un cuerpo robusto y cuatro dígitos en cada pata.[1] A diferencia de los grupos Sirenidae, Hynobiidae y Cryptobranchidae, las especies de este clado (y las de los otros grupos e salamandras) presentan fertilización interna.[1]
Proteidae está ampliamente considerado como un grupo monofilético,[2][3][4][5] pero su posición respecto a las otras salamandras es aún incierta. Wiens et al. (2005) consideran a Proteidae como el grupo hermano de un clado compuesto por Salamandridae, Ambystomatidae y Dicamptodontidae,[3] mientras que Frost et al. (2006) lo posicionaron en un clado junto a Sirenidae,[4] siendo esta postura rechazada por Zhang & Wake (2009), los cuales establecieron a Proteidae como el grupo hermano del clado conformado por Rhyacotritonidae, Amphiumidae y Plethodontidae.[5]
Proteidae NecturusCladograma basado en Guttman et al. (1990).[6]
Cladograma basado en Guttman et al. (1990).
Olmit (Proteidae) kuuluvat pyrstösammakoiden lahkoon. Lajeja on yhteensä kuusi, yksi Euroopassa ja viisi Pohjois-Amerikassa. Eurooppalainen olmi on väritön ja sokea, koska se elää luolissa. Pohjoisamerikkalaiset olmit eivät elä luolissa kuten eurooppalaiset serkkunsa ja niillä on pigmenttiä sisältävä iho ja silmät.
Olmit (Proteidae) kuuluvat pyrstösammakoiden lahkoon. Lajeja on yhteensä kuusi, yksi Euroopassa ja viisi Pohjois-Amerikassa. Eurooppalainen olmi on väritön ja sokea, koska se elää luolissa. Pohjoisamerikkalaiset olmit eivät elä luolissa kuten eurooppalaiset serkkunsa ja niillä on pigmenttiä sisältävä iho ja silmät.
Les Proteidae sont une famille d'urodèles[1]. Elle a été créée par John Edward Gray en 1825. Ces espèces sont appelées communément protée ou necture selon le genre auquel elles appartiennent.
Les espèces de ses deux genres se rencontrent soit aux États-Unis et au Canada pour le genre Necturus, soit sur les rivages de l'Adriatique pour le genre monotypique Proteus[1].
Les espèces de cette famille sont des amphibiens pédomorphiques néoténiques, ils conservent leur aspect juvénile à l'âge adulte.
Selon Amphibian Species of the World (19 mars 2016)[2] :
Les Proteidae sont une famille d'urodèles. Elle a été créée par John Edward Gray en 1825. Ces espèces sont appelées communément protée ou necture selon le genre auquel elles appartiennent.
Proteidae Gray, 1825 è una famiglia di anfibi caudati[1] che abita oggi i Balcani e il Nord America; il genere Necturus è tipico del Nord America[2] mentre Proteus è diffuso nei Balcani.
La famiglia Proteidae comprende i seguenti generi e specie:[1]
Sono note inoltre le seguenti specie estinte:
Rappresentano una famiglia antica, si conoscono fossili del Miocene[3]
Proteidae Gray, 1825 è una famiglia di anfibi caudati che abita oggi i Balcani e il Nord America; il genere Necturus è tipico del Nord America mentre Proteus è diffuso nei Balcani.
Protėjiniai (lot. Proteidae) – uodeguotųjų varliagyvių (Urodela) būrio šeima. Skirtingai nuo daugelio kitų uodeguotųjų varliagyvių, protėjai neišlipa iš vandens ir niekada nepraranda žiaunų.
Dydis svyruoja nuo 16 iki 40 cm. Gyvena sekliuose ežeruose ir upeliuose.
Šeimoje yra 2 gentys: Necturus - 5 rūšys, gyvenančios Šiaurės Amerikoje ir Proteus, kuriai priklauso tik viena rūšis - Europinis protėjus (Proteus anguinus), gyvenanti Europoje.
Gentis: Necturus Necturus alabamensis Aptinkamas JAV pietryčiuose. Nykstantis, įrašytas į Tarptautinę raudonąją knygą[1] Necturus beyeri Aptinkamas Luizianos, Misisipės ir Teksaso valstijose. Necturus lewisi Aptinkamas Šiaurės Karolinos valstijoje. Įrašytas į Tarptautinę raudonąją knygą, kaip Beveik nykstantys[2].
Necturus maculosus Aptinkamas rytinėje Šiaurės Amerikos žemyno dalyje. Necturus punctatus Aptinkamas JAV Gentis: Proteus 
Europinis protėjus Proteus anguinus Aptinkamas Europoje, Balkanuose požeminiuose vandens telkiniuose. Įrašytas į Tarptautinę raudonąją knygą, kaip pažeidžiama rūšis[3].
Protėjiniai (lot. Proteidae) – uodeguotųjų varliagyvių (Urodela) būrio šeima. Skirtingai nuo daugelio kitų uodeguotųjų varliagyvių, protėjai neišlipa iš vandens ir niekada nepraranda žiaunų.
Dydis svyruoja nuo 16 iki 40 cm. Gyvena sekliuose ežeruose ir upeliuose.
Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs.[1] Proteji (Proteus) izplatīti Balkānu pussalā, Eiropā, bet ūdenssuņi (Necturus) Ziemeļamerikā, sākot ar Kanādas centrālo daļu, cauri ASV centrālajai daļai, austrumos sasniedzot Ziemeļkarolīnu, bet dienvidos Misisipi un Džordžiju.[2]
Proteju dzimtas sugas ir ūdenī dzīvojoši dzīvnieki, kas atšķirībā no daudzām citām salamandrām, kļūstot pieaugušas, nezaudē savas žaunas, neskatoties uz to, ka tām attīstās arī plaušas. Šāda veida attīstību sauc par pedomorfozi — agrās attīstības stadijas pazīmju sagalbāšanās pieaugušā organismā. Plaušām praktiski gandrīz nav nozīmes šo dzīvnieku elpošanā, jo šie dzīvnieki nekad nepamet ūdeni.[3] Pieauguša īpatņa žaunas atgādina zivju žaunas, bet atšķiras ar to, ka tās ir ārējas un tās nenosedz žaunu vāki. Žaunas ir koši sarkanas[1] un aukstā, ar skābekli bagātā ūdenī tās tiek piespiestas pie ķermeņa. Siltākos un ar skābekli nabadzīgākos ūdeņos žaunas paveras, lai stimulētu ūdens plūsmu un palielinātu žaunu virsmu skābekļa uzņemšanai. Ūdenssuņi skābekli uzņem arī caur ādu un ļoti retos gadījumos, ieelpojot gaisu pie ūdens virsmas.[3]
Proteju dzimtas sugas ir gara, slaida auguma abinieki ar laterāli saspiestu astes spuru.[1] To ķermeņa garums 28—40 cm.[4] Vēl viena īpašība, kas proteju dzimtas abiniekus atšķir no pārējām salamandrām, ir plakstiņu neesamība, Eiropas protejs turklāt ir akls.[1]
Proteju dzimtas sugas barojas ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem (kukaiņiem, vēžveidīgajiem, gliemjiem, tārpiem) un nelielām zivtiņām, un to ikriem. Ir ļoti maz zināms par šīs dzimtas sugu vairošanos. Iespējams, Eiropas protejam dzimst dzīvi mazuļi.[1] Ūdenssuņi dzimumbriedumu sasniedz 4—6 gadu vecumā un dzīvo līdz 20 gadiem,[5] bet Eiropas protejs, kas ir vienīgā proteju ģints suga, dzīvo līdz 58 gadiem,[6] dažiem īpatņiem dzīvojot ilgāk pat par 100 gadiem.[7]
Proteju dzimta (Proteidae)
Proteju dzimta (Proteidae) ir ūdenī dzīvojošu astaino abinieku (Caudata) dzimta, kas apvieno 6 mūsdienās dzīvojošas abinieku sugas un kas tiek iedalītas 2 ģintīs. Proteji (Proteus) izplatīti Balkānu pussalā, Eiropā, bet ūdenssuņi (Necturus) Ziemeļamerikā, sākot ar Kanādas centrālo daļu, cauri ASV centrālajai daļai, austrumos sasniedzot Ziemeļkarolīnu, bet dienvidos Misisipi un Džordžiju.
Olmachtigen[1] (Proteidae) zijn een familie van salamanders.[2] De groep werd voor het eerst wetenschappelijk beschreven door John Edward Gray in 1825. Oorspronkelijk werd de wetenschappelijke naam Proteina gebruikt.
Er zijn zes soorten in twee geslachten. Alle soorten zijn neoteen en ontwikkelen zich uiterlijk niet tot salamander maar behouden de kieuwen en afgeplatte staart van het larvestadium. Grotsalamanders zijn zonder uitzondering zeer sterk aan water gebonden en komen niet op het land. Alleen de olm komt voor in Europa, alle andere soorten leven in Noord-Amerika.[3]
Familie Proteidae
Referenties
Bronnen
Olmachtigen (Proteidae) zijn een familie van salamanders. De groep werd voor het eerst wetenschappelijk beschreven door John Edward Gray in 1825. Oorspronkelijk werd de wetenschappelijke naam Proteina gebruikt.
Er zijn zes soorten in twee geslachten. Alle soorten zijn neoteen en ontwikkelen zich uiterlijk niet tot salamander maar behouden de kieuwen en afgeplatte staart van het larvestadium. Grotsalamanders zijn zonder uitzondering zeer sterk aan water gebonden en komen niet op het land. Alleen de olm komt voor in Europa, alle andere soorten leven in Noord-Amerika.
Hulepadder eller hulesalamandere er en familie av salamandere med seks arter. Alle artene har gjeller som voksne og alle lever i vann. Lungene å ha begrenset funksjon, og mesteparten av repirasjonen skjer over huden.[1]
Til disse hører olmen, en hulepadde som hører til i de sydøstlige Europa, ved Adriaterhavet. Den er blind og holder til i mørke huleganger.
.jpg){kind=small}
Denne zoologirelaterte artikkelen er foreløpig kort eller mangelfull, og du kan hjelpe Wikipedia ved å utvide den. Hulepadder eller hulesalamandere er en familie av salamandere med seks arter. Alle artene har gjeller som voksne og alle lever i vann. Lungene å ha begrenset funksjon, og mesteparten av repirasjonen skjer over huden.
Til disse hører olmen, en hulepadde som hører til i de sydøstlige Europa, ved Adriaterhavet. Den er blind og holder til i mørke huleganger.
Multimedia w Wikimedia Commons Odmieńcowate (Proteidae) – rodzina płazów z rzędu płazów ogoniastych (Caudata).
Wschodnie USA i granicząca Kanada; adriatyckie wybrzeże, najbardziej wysunięty na północ region Istrii i na południe aż do Czarnogóry; izolowana populacja w północno-wschodnich Włoszech[23].
Posiadają niewielką głowę, małe lub szczątkowe oczy, słabe kończyny. Długość ciała wynosi od 12 do 50 cm. Wszystkie gatunki są neoteniczne. Żyją w wodzie, oddychają za pomocą skrzeli. Żywią się bezkręgowcami, małymi rybkami, skrzekiem, ikrą i kijankami.
Do rodziny należą następujące gatunki[23];
Sirenoidea Salamandroidea Odmieńcowate (Proteidae) – rodzina płazów z rzędu płazów ogoniastych (Caudata).
Proteidae é uma família de anfíbios pertencentes à ordem Caudata.
Esta família esta dividida em 2 géneros: Necturus, com seis espécies no norte da América; Proteus, com apenas uma espécie europeia.
Nunca desenvolvem pulmões capazes de extrair oxigénio do ar. Vivem o tempo inteiro debaixo de água, desenvolvendo brânquias externas que são semelhantes às dos peixes, sem cobertura.
Alimentam-se de gastrópodes, larvas de insectos, pequenos peixes e minhocas.
Podem viver 20 anos, atingindo a maturidades por volta dos 5 anos.
Proteidae é uma família de anfíbios pertencentes à ordem Caudata.
Esta família esta dividida em 2 géneros: Necturus, com seis espécies no norte da América; Proteus, com apenas uma espécie europeia.
Nunca desenvolvem pulmões capazes de extrair oxigénio do ar. Vivem o tempo inteiro debaixo de água, desenvolvendo brânquias externas que são semelhantes às dos peixes, sem cobertura.
Alimentam-se de gastrópodes, larvas de insectos, pequenos peixes e minhocas.
Podem viver 20 anos, atingindo a maturidades por volta dos 5 anos.
Necturus (nektur)
Proteus (močeril)
Močerilarji (znanstveno ime Proteidae) je družina vodnih dvoživk, ki pripadajo redu repati krkoni (Caudata).
Vsi močerilarji obdržijo vse življenje vejnate zunanje škrge, imajo pa poleg tega 2 popolnoma razviti pljučni krili. Na glavi ne manjkajo samo veke, temveč tudi kosti zgornje čeljusti, tako da živali grizejo samo z medčeljustmi in spodnjo čeljustjo. Vzdolžno iztegnjeno telo nosi 2 para lahno zakrnelih nog z reduciranim številom prstov.
Močerilarji (znanstveno ime Proteidae) je družina vodnih dvoživk, ki pripadajo redu repati krkoni (Caudata).
Vsi močerilarji obdržijo vse življenje vejnate zunanje škrge, imajo pa poleg tega 2 popolnoma razviti pljučni krili. Na glavi ne manjkajo samo veke, temveč tudi kosti zgornje čeljusti, tako da živali grizejo samo z medčeljustmi in spodnjo čeljustjo. Vzdolžno iztegnjeno telo nosi 2 para lahno zakrnelih nog z reduciranim številom prstov.
Rod Necturus (nektur, vodni pes ali blatni kužek) Necturus alabamensis Necturus beyeri Necturus lewisi Necturus louisianensis Necturus maculosus (pisani nektur) Necturus punctatus Rod Proteus (močeril) Proteus anguinus (človeška ribica)Olmar (Proteidae) är en familj av stjärtgroddjur.[1]
Familjen delas in i två nu levande släkten, Proteus med en europeisk art, den europeiska olmen, och Necturus med fem nordamerikanska arter. I familjen ingår även tre utdöda släkten och fyra utdöda arter.[1]
Familjen kännetecknas av att alla medlemmar är neotena, det vill säga de bibehåller larvkaraktärerna, inklusive gälarna, hela livet. De lever hela livet i vatten. Medlemmarna av släktet Necturus är pigmenterade, har ögon (om än små), och fyra tår på fötterna.[2] Medlemmarna av det europeiska släktet Proteus, där den enda arten, den europeiska olmen är grottlevande, är opigmenterade, blinda, och har tre tår på framfötterna och två på bakfötterna. Det finns dock en underart av denna art, Proteus anguinus parkelj, som är pigmenterad och seende.[3]
Till skillnad från de flesta groddjur, men i likhet med merparten av de nordeuropeiska stjärtgroddjuren, har olmarna inre befruktning; hanen deponerar en spermatofor nära honan, som denna tar upp med sin kloak. Familjen är gammal, den uppstod under tidig Jura för 190 miljoner år sedan, medan släktet Proteus avskilde sig från övriga olmar för 140 miljoner år sedan, under sen Jura.[4]
Olmar (Proteidae) är en familj av stjärtgroddjur.
Familjen delas in i två nu levande släkten, Proteus med en europeisk art, den europeiska olmen, och Necturus med fem nordamerikanska arter. I familjen ingår även tre utdöda släkten och fyra utdöda arter.
Familjen kännetecknas av att alla medlemmar är neotena, det vill säga de bibehåller larvkaraktärerna, inklusive gälarna, hela livet. De lever hela livet i vatten. Medlemmarna av släktet Necturus är pigmenterade, har ögon (om än små), och fyra tår på fötterna. Medlemmarna av det europeiska släktet Proteus, där den enda arten, den europeiska olmen är grottlevande, är opigmenterade, blinda, och har tre tår på framfötterna och två på bakfötterna. Det finns dock en underart av denna art, Proteus anguinus parkelj, som är pigmenterad och seende.
Till skillnad från de flesta groddjur, men i likhet med merparten av de nordeuropeiska stjärtgroddjuren, har olmarna inre befruktning; hanen deponerar en spermatofor nära honan, som denna tar upp med sin kloak. Familjen är gammal, den uppstod under tidig Jura för 190 miljoner år sedan, medan släktet Proteus avskilde sig från övriga olmar för 140 miljoner år sedan, under sen Jura.
Протеї або протейові (Proteidae) — родина хвостатих земноводних. Тіло довжиною 16—43 см видовжене з двома парами дуже слабких ніг і довгим хвостом, облямованим плавниковою складкою. Протягом усього життя мають зовнішні зябра. Живуть у прісних водоймах. Живляться безхребетними. Розмножуються, відкладаючи яйця.
Існує два роди протеїв:
Це незавершена стаття з герпетології.Протеї або протейові (Proteidae) — родина хвостатих земноводних. Тіло довжиною 16—43 см видовжене з двома парами дуже слабких ніг і довгим хвостом, облямованим плавниковою складкою. Протягом усього життя мають зовнішні зябра. Живуть у прісних водоймах. Живляться безхребетними. Розмножуються, відкладаючи яйця.
Proteidae là một họ động vật lưỡng cư trong bộ Caudata. Họ này có 6 loài.[1]
Họ Proteidae gồm các chi loài sau:
Bài viết Bộ Có đuôi này vẫn còn sơ khai. Bạn có thể giúp Wikipedia bằng cách mở rộng nội dung để bài được hoàn chỉnh hơn. Proteidae là một họ động vật lưỡng cư trong bộ Caudata. Họ này có 6 loài.
Проте́и[1] (лат. Proteidae) — семейство хвостатых земноводных. Состоит из двух родов, обитающих в Северной Америке (Necturus) и Европе (Proteus). Ведут водный образ жизни. Предположительно, протеи представляют собой неотенические личинки неизвестных древних саламандр, поскольку способные к размножению взрослые особи протеев имеют все характерные черты личинок хвостатых амфибий.
Семейство протеев характеризуется вытянутым телом, двумя парами слабых конечностей, а также хвостом с плавательной складкой. Имеют три пары перистых наружных жабр ярко-красного цвета. Лёгкие взрослых удлинённые, гладкостенные. Глаза маленькие, лишенные век или скрыты под кожей. Верхнечелюстные кости отсутствуют, поэтому зубы имеются только на нижней челюсти и межчелюстных костях[2].
Проявляет отрицательный фототропизм даже после обезглавливания (светочувствительна вся поверхность тела, особенно голова и хвост).
У американских протеев самка откладывает несколько десятков яиц и охраняет их до вылупления личинок[3]. У европейского протея самка обычно рождает двух живых личинок, а в неволе при температуре около 20°С самки этого вида откладывали от 12 до 80 жизнеспособных яиц[4].
Протей европейский (Proteus anguinus) известен в средневековом предании как «дракон-ольм» (в переводе с немецкого «дракон-личинка»), обитающий в недоступных горных пещерах. Европейцы верили что дракон-ольм это только что родившийся детёныш большого дракона, обитающего в глубоком подземелье.
Проте́и (лат. Proteidae) — семейство хвостатых земноводных. Состоит из двух родов, обитающих в Северной Америке (Necturus) и Европе (Proteus). Ведут водный образ жизни. Предположительно, протеи представляют собой неотенические личинки неизвестных древних саламандр, поскольку способные к размножению взрослые особи протеев имеют все характерные черты личинок хвостатых амфибий.
洞螈科是有尾目下的一個科，是一類水生的蠑螈，屬於兩棲類，分布於巴爾幹半島與北美洲。泥螈屬分布於加拿大中部至美國中西部，東至北卡羅萊納州，南可達喬治亞州與密西西比州[1]。洞螈屬現存僅洞螈一種，僅分布於巴爾幹半島西部。
洞螈科下包括兩個屬，分別是洞螈屬及泥螈屬，總共有7個物種。
和許多有尾目不同的是，洞螈科即使進到了成年也依然保有幼體時的外鰓，這項特徵被稱為幼態延續。洞螈科為完全水棲，雖然擁有肺，但很少用來進行呼吸作用[2]。洞螈科的鰓部外露，缺乏魚類的鰓蓋（英语：Operculum (fish)）。鰓在低溫高含氧的水中緊貼身體並呈現鮮紅色，在溫暖缺氧的水中則會舒張開來增加接收氧的表面積。泥螈屬另外能透過皮膚吸收氧氣，有時也會直接呼吸空氣[2]。
另外洞螈科也缺乏眼瞼以及上頜骨。雌性會將卵產在原木或石頭上，而雄性則會保護這些卵5至9個星期好讓卵能順利地發育[3]。洞螈科的體長約在28～40厘米（11～16英寸）之間[4]。
泥螈屬，通常稱為「泥狗」或「水狗」，偏好棲息在淺湖與流速緩慢的溪流的石頭底下，但也曾經發現在90英尺（27米）的深水之中[5]。牠們的名字來自於被誤認為能夠發出類似犬的吠聲[4]。泥螈屬以小魚與無脊椎動物為食，包括螯蝦、蝸牛與蠕蟲[6]。泥螈在4到6年中完全成長並可存活超過20年。泥螈屬具有幼態延續的特性，由幼體發育至性成熟時期間，不會經歷變態。
洞螈科是有尾目下的一個科，是一類水生的蠑螈，屬於兩棲類，分布於巴爾幹半島與北美洲。泥螈屬分布於加拿大中部至美國中西部，東至北卡羅萊納州，南可達喬治亞州與密西西比州。洞螈屬現存僅洞螈一種，僅分布於巴爾幹半島西部。
동굴영원과(Proteidae)는 도롱뇽목에 속하는 수생 양서류 도롱뇽 과의 하나이다. 넥투루스속(Necturus) 도롱뇽은 캐나다 중남부 지역부터 미국 중서부 지역, 노스캐롤라이나주 동쪽, 조지아주 남쪽 그리고 미시시피 강에 이르는 지역에 분포한다.[1] 프로테우스속(Proteus) 중에서 유일하게 현존하는 동굴영원은 발칸 반도 서부 지역에만 제한적으로 분포한다.
동굴영원과는 현존하는 2개 속, 북아메리카에 사는 5종을 포함하는 넥투루스속(Necturus)과 유럽에 사는 단일종 동굴영원을 포함하는 프로테우스속(Proteus)으로 구분한다. 마이오세를 대표하는 화석 그룹으로 잘 알려져 있다.[2]
2012년 현재, 도룡뇽목의 계통 분류는 다음과 같다.[3]
양서류 도롱뇽목 도롱뇽아목 사이렌아목 영원아목
