Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Svīrveidīgo kārtā ir apmēram 500 sugas, kas iedalītas 3 dzimtās. Tā ir otra plašākā putnu kārta aiz zvirbuļveidīgajiem (Passeriformes).[1]
Svīrveidīgo putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Lielākā daļa sugu dzīvo mitros, siltos tropu un subtropu Dienvidaustrumāzijas, Dienvidamerikas un Centrālamerikas mežos. Latvijā ligzdo viena svīrveidīgo putnu suga – svīre (Apus apus).[2]
Svīrveidīgie putni ir attīstījušies ziemeļu puslodē. Primitīvākās vēlā paleocēna ģints Eocypselus fosilijas atrastas Centrāleiropas ziemeļu daļā.[3] Jaunākie pētījumi liecina, ka šīs ģints putnus nevar klasificēt ne kā svīrveidīgos, ne kā lēļveidīgos (Caprimulgiformes). Eocēna sākuma ģints Primapus fosilijas atrastas Anglijā. Šo putnu iezīmes ir līdzīgas gan primitīvām svīrēm, gan lēļiem. Šajā laikā Eiropā valdīja mitrs un silts subtropu klimats, kuru varētu salīdzināt ar mūsdienu Ķīnas dienvidiem.
Eocēna beigās pirms 35 miljoniem gadu no svīrveidīgo putnu kārtas sāka izdalīties primitīvie kolibri. Fosilijas ir atrastas Vācijā, Francijā un Krievijas dienvidos.
Visām svīrveidīgo putnu sugām ir ļoti īsas kājas un smalkas pēdiņas.[4] Kārtas zinātniskais nosaukums latīņu valodā nozīmē — bez pēdām. Pēdas ir tik sīkas, ka tās ir piemērotas tikai, lai pieķertos pie zara, sienas, vai kāda cita atbalsta, no kura uzreiz var pacelties spārnos. Atšķirībā no citiem putniem pēdu āda nav zvīņota, to drīzāk varētu raksturot kā pliku ādu. Otra kopējā īpašība visām svīrveidīgo sugām ir gari spārni, kuru augšdelma kauls savukārt ir īss un kompakts.[5] Spārniem ir ideāla konstrukcija, lai svīrveidīgie putni spētu, vicinot spārnus, karāties gaisā.[6] Kopumā svīrveidīgie putni ir ātri lidotāji. Bet adatastes svīre (Hirundapus caudacutus) ir viens no ātrākajiem putniem pasaulē. Tā spēj lidot ar 170 km/h.[7]
Svīrveidīgie putni ir mazi vai vidēji lieli putni.[8] Vismazākais svīrveidīgo kārtā ir bišu kolibri (Mellisuga helenae), kas ir arī mazākais putns pasaulē.[9] Tā garums ir 5—6 cm, svars 1,6—1,9 g.[10] Lai arī svīres kopumā ir lielākas nekā kolibri, tomēr lielākā auguma svīrveidīgo suga ir milzu kolibri (Patagona gigas), kura ķermeņa garums var sasniegt 35 cm. Bet milzu kolibri nav smagākais svīrveidīgais putns. Tā svars ir tikai 21 g,[8] salīdzinot ar sārto adatastes svīri (Hirundapus celebensis), kuras ķermeņa garums ir 25 cm, bet svars 184 g.[11]
Svīrveidīgo putnu sugām ir kopīgas anotomiskas īpašības ar to tuvākajiem radiniekiem — lēļveidīgajem (Caprimulgiformes).[6] Abas kārtas kopā veido lēļu un svīru virskārtu (Cypselomorphae).
Svīrveidīgie, svīrveidīgo kārta (Apodiformes) ir viena no putnu klases (Aves) kārtām, kas pieder neognatu infraklasei (Neognathae). Svīrveidīgo kārtā ir apmēram 500 sugas, kas iedalītas 3 dzimtās. Tā ir otra plašākā putnu kārta aiz zvirbuļveidīgajiem (Passeriformes).
Svīrveidīgo putni ir sastopami visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Lielākā daļa sugu dzīvo mitros, siltos tropu un subtropu Dienvidaustrumāzijas, Dienvidamerikas un Centrālamerikas mežos. Latvijā ligzdo viena svīrveidīgo putnu suga – svīre (Apus apus).
