Kokvardes, kokvaržu ģints (Hyla) ir viena no kokvaržu dzimtas (Hylidae) ģintīm, kas apvieno 35 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas.[1] Tās sastopamas ļoti plašā areālā: Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā un Amerikā. Nesenā pagātnē šajā ģintī tika klasificētas vairāk kā 300 sugas, tomēr līdz ar ģenētisko pētījumu jaunākajiem atklājumiem, 2005. gadā ģints sistemātikai ir veikta revīzija, un lielākā daļa sugu izdalītas jaunās ģintīs.[2]
Zinātniskais nosaukums Hyla atvasināts no sengrieķu mitoloģiskā tēla — stiprinieka Hīla, kurš bija Herkulesa draugs. Bieži uzskata, ka vārds atvasināts no grieķu vārda ὕλη (hūlē, "mežs"), tomēr Laurents 1768. gadā izmantoja tieši mitoloģisko tēlu ģints apzīmējumam, tadējādi akcentējot kokvaržu atlētiskumu un spēju tālu lēkt.[3][4]
Latvijā sastopama viena kokvaržu ģints suga — Eiropas kokvarde (Hyla arborea), kura kādu laiku tika uzskatīta par zudušu Latvijas faunai. Tomēr 20. gadsimta 90. gados tika uzsākta sekmīga kokvaržu aklimatizācija, tās mākslīgi inkubējot un pēc paaudzēšanas izlaižot piemērotos biotopos. [5]
Kokvardes, kokvaržu ģints (Hyla) ir viena no kokvaržu dzimtas (Hylidae) ģintīm, kas apvieno 35 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas. Tās sastopamas ļoti plašā areālā: Eiropā, Āzijā, Ziemeļāfrikā un Amerikā. Nesenā pagātnē šajā ģintī tika klasificētas vairāk kā 300 sugas, tomēr līdz ar ģenētisko pētījumu jaunākajiem atklājumiem, 2005. gadā ģints sistemātikai ir veikta revīzija, un lielākā daļa sugu izdalītas jaunās ģintīs.
Zinātniskais nosaukums Hyla atvasināts no sengrieķu mitoloģiskā tēla — stiprinieka Hīla, kurš bija Herkulesa draugs. Bieži uzskata, ka vārds atvasināts no grieķu vārda ὕλη (hūlē, "mežs"), tomēr Laurents 1768. gadā izmantoja tieši mitoloģisko tēlu ģints apzīmējumam, tadējādi akcentējot kokvaržu atlētiskumu un spēju tālu lēkt.
