Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos. Latvijā ķīsis ir bieži sastopama zivs, kas zivsaimniecībai kaitīga un grūti izskaužama. Tas ir nopietns pārējo zivju barības konkurents.
Ķīsis ir neliela zivs, kas lēni aug. Tā garums Latvijā ir līdz 20 cm, masa līdz 120 g.[1] Neskatoties uz savu mazo augumu, ķīsis ir agresīva zivs. Ķīsis šķērsgriezumā ir samērā apaļš. Mugura brūngana, sāni brūnganzaļi vai pelēcīgi, ar melniem, nelieliem plankumiem. Raibumiņi ir arī uz muguras un astes spuras. Vēders dzeltenīgs vai balts. Ķīsi no maza zandarta var atšķirt pēc asās muguras spuras, kas ķīsim proporcionāli ir lielāka, toties stagaram tādas nav vispār - tikai atsevišķi dzeloņi. Un ķīsim nav sarkanu spuru kā asarim.[2] Turklāt ķīša muguras spuras abas daļas (pirmā ar asajiem stariem, otrā ar mīkstiem) ir savienotas, kas citām asaru dzimtas zivīm visbiežāk ir atdalītas. Mute ar sīkiem zobiem, vērsta uz priekšu vai nedaudz uz leju. Žaunu vāki ar dzeloņiem.[1]
Sastopams upēs un ezeros, arī jūrā upju grīvu rajonos. Dzīvo lielos baros. Pamatbarība ir zooplanktons un bentoss, labprāt ēd trīsuļodu kāpurus, nelielas dēles, vaboles un citu zivju ikrus. Aktīvi visu gadu. Dzimumgatavība iestājas 1—5 gadu vecumā, sasniedzot 3—12 cm. Nārsto zālainās vietās no apriļa līdz jūlijam, kad ūdens temperatūra 3—23°C. Nārsta dziļums 20 cm līdz 16 metri. Mātīte nērš 400—200 000 ikru. Ikri pielīp pie augiem, akmeņiem un cita substrāta, to attīstība ilgst 5—18 dienas.[1]
Ķīsis (Gymnocephalus cernuus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivis, kas izplatīta Eiropā un Āzijas ziemeļos. Latvijā ķīsis ir bieži sastopama zivs, kas zivsaimniecībai kaitīga un grūti izskaužama. Tas ir nopietns pārējo zivju barības konkurents.
