Ķīšu ģints (Gymnocephalus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints. Šajā ģintī ir 5 sugas. Tās pamatā mājo Eiropas ūdenstilpnēs. Izņēmums ir ķīsis (Gymnocephalus cernuus), kas sastopams arī Āzijā. Latvijas teritoriālajos ūdeņos mīt viena ķīšu ģints suga - ķīsis (Gymnocephalus cernuus).
Ķīšu ķermeņa proporcijas atgādina mazus asarīšus, bet to krāsa ir atšķirīga. Ķīšiem nav asariem raksturīgā zebrveida krāsojuma. Tie ir brūni un pelēkbrūni, ar nelieliem, tumšākiem punktiņiem, bet svītrainajam ķīsim punktiņi veido horizontālas svītras. Ķīšiem abas muguras spuras daļas ir savienotas, no kurām pirmā ir ar asiem stariem, bet otrā ar mīkstiem. Tiem ir vēl pāris vēdera spuru, pāris krūšu spuru, anālā spura un astes spura. Uz galvas zvīņu nav. Ķīšu zvīņas ir ļoti glumas, un tie viegli slīd laukā no rokām.[1] Sānu līnija ļoti jūtīga un uztver vismazākās ūdens vibrācijas.[1]
Lielākais ģintī ir svītrainais ķīsis (Gymnocephalus schraetser), kura maksimālais ķermeņa garums ir 30 cm.[2] Mazākais ir Donavas ķīsis (Gymnocephalus baloni), kurš aug līdz 10,4 cm.[3] Pārējās sugas ir 15–25 cm garas.
Ķīšu ģints (Gymnocephalus) ir asaru dzimtas (Percidae) saldūdens zivju ģints. Šajā ģintī ir 5 sugas. Tās pamatā mājo Eiropas ūdenstilpnēs. Izņēmums ir ķīsis (Gymnocephalus cernuus), kas sastopams arī Āzijā. Latvijas teritoriālajos ūdeņos mīt viena ķīšu ģints suga - ķīsis (Gymnocephalus cernuus).
