Cikāžveidīgie (Cicadomorpha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) infrakārta, kas aptver lielāko daļu cikāžu sugu, izņemot laterncikādes, kas izdalītas otrā laterncikāžveidīgo infrakārtā (Fulgoromorpha). Cikāžveidīgo infrakārtā ir apmēram 35 000 sugu, kas sastopamas visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu.[1] Lielākā sugu dažādība mājo Eirāzijā.[1] Visas Latvijā dzīvojošās cikāžu sugas (231[2]) pieder pie cikāžveidīgo infrakārtas.
Daudzu sugu cikāžu nimfas sevi ieskauj sekrētā, ko izdala īpaši tam piemērotie malpīgijvadi - kukaiņu izvadorgāni, kas atbrīvo hemolimfu no slāpekli saturošajām atkritumvielām un piedalās osmoregulācijā.[3] Nimfas nekad neiekļauj hidrofobisks vasks, kāds iekļauj laterncikāžu nimfas.[4] Visas infrakārtas sugas barojas ar augu sulu. Lielākajai daļai cikāžveidīgo sugu gremošanās sistēmā ir filtrācijas kambaris, kas atrodas kuņģī un kas augu sulu uzsūkšanas brīdī palīdz atbrīvoties no šķiedrvielās esošā liekā ūdens.[4]
Cikāžveidīgie (Cicadomorpha) ir blakšu kārtas (Hemiptera) infrakārta, kas aptver lielāko daļu cikāžu sugu, izņemot laterncikādes, kas izdalītas otrā laterncikāžveidīgo infrakārtā (Fulgoromorpha). Cikāžveidīgo infrakārtā ir apmēram 35 000 sugu, kas sastopamas visos pasaules kontinentos, izņemot Antarktīdu. Lielākā sugu dažādība mājo Eirāzijā. Visas Latvijā dzīvojošās cikāžu sugas (231) pieder pie cikāžveidīgo infrakārtas.
