Gekonveidīgie (Gekkota) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām, kas apvieno visus gekonus un zvīņkāju dzimtu (Pygopodidae). Saskaņā ar jaunāko klasifikāciju tā kopumā apvieno 7 dzimtas.[1][2]
Gekonveidīgie iedalās divās atšķirīgās grupās - gekonos un zvīņrāpuļos, lai gan pēdējie ir cēlušies no gekoniem un evolūcijas ceļā zaudējuši dažas morfoloģiskās iezīmes.[3] Gekoni ir krāsainas, maza vai vidēja auguma ķirzakas, kas ir 3 - 36 cm gari. Šīs grupas lielākais pārstāvis ir toki (Gekko gecko), kas ir aptuveni 25-36 cm garš.[4][3] Mazākais ir mazais gekons (Sphaerodactylus ariasae), kurš ir 30 mm garš.[3] Lielākā daļa nav lielāki par 15 cm.[5] Gekoniem ir raksturīga samērā gara aste, kas ir apmēram tikpat gara kā ķermenis, sākot no purniņa gala līdz astes pamatnei. Mēle gekonveidīgajiem ir viegli šķelta vai vispār nav šķelta. Gekoniem var būt divējāda veida plakstiņi - kustīgi plakstiņi un nekustīgi plakstiņi. Otro grupu var iedalīt vēl divās grupās - uz pēdām ir lamellu šķērsvirziena joslas, kuras sedz miljoniem sīki matiņi, vai nav lamellu josliņas ar matiņiem. Pirmā grupa mājo uz kokiem, bet otrā uz zemes.[3]
Kopumā tie ir tipiski kustīgie mednieki, no kuriem lielākā daļa ir aktīvi nakts laikā.[5] Naktīs aktīvajiem gekoniem acs zīlīte ir vertikāla. Dažas sugas ir aktīvas dienas laikā, tām zīlītes ir apaļas, bet dažas sugas var būt aktīvas jebkurā diennakts laikā.[3] Lielākā daļa ir kukaiņēdāji, bet dažas sugas barojas ar citiem maziem rāpuļiem un maziem grauzējiem.
Zvīņkāju dzimtas sugas ir salīdzinoši neliela grupa, kuras galvenā atšķirība ir tā, ka tās ir bezkāju ķirzakas. Tās ir 7 - 25 cm garas un proporcionāli slaidas. To skeletā nav saglabājušās nekādas pazīmes par priekškājām, bet pakaļkājas var atpazīt rudimentārā formā - kā zvīņota ādas krokas.[3] Lielākā daļa zvīņkāju ir aktīvi dienas laikā, bet dažas sugas ir aktīvas naktī.
Sistemātiķiem joprojām nav vienprātības, kādās apakškārtās dalīt zvīņrāpuļu kārtu. Nesenā pagātnē apakškārtu dalījums ir mainījies vairākas reizes. Tradicionāli gekonveidīgie tika sistematizēti ķirzaku apakškārtā (Lacertilia), tomēr šo taksonomisko vienību jaunākās sistemātikās vairs nelieto. Saskaņā ar šīm izmaiņām gekonveidīgie tiek sistematizēti cietmēles rāpuļu (Scleroglossa) apakškārtā.[5] Pēdējos gados iegūto ģenētisko pētījumu rezultāti liek zinātniekiem vēlreiz pārvērtēt esošo klasifikāciju, daži sistemātiķi iesaka gekonveidīgos iedalīt šķeltmēles rāpuļu apakškārtā (Bifurcata).[6]
Klasiskajā sistemātikā gekonveidīgajiem ir 2 dzimtas, bet jaunākajās sistemātikās 5 gekonu dzimtas pasugas tiek izdalītas kā atsevišķas sugas.[7] Ir arī informācijas avoti, kuros tikai dažas pasugas izdalītas kā atsevišķas sugas.[3]
Gekonveidīgo infrakārta (Gekkota)[7]
Gekonveidīgie (Gekkota) ir viena no zvīņrāpuļu kārtas (Squamata) infrakārtām, kas apvieno visus gekonus un zvīņkāju dzimtu (Pygopodidae). Saskaņā ar jaunāko klasifikāciju tā kopumā apvieno 7 dzimtas.
