Necturus is a genus of aquatic salamanders in the family Proteidae. Species of the genus are native to the eastern United States and Canada.[2][3][4] They are commonly known as waterdogs and mudpuppies.[2][3] The common mudpuppy (N. maculosus) is probably the best-known species – as an amphibian with gill slits, it is often dissected in comparative anatomy classes. The common mudpuppy has the largest distribution of any fully aquatic salamander in North America.[5]
The genus Necturus is under scrutiny by herpetologists.[2] The relationship between the species is still being studied. In 1991 Collins reelevated N. maculosus louisianensis to full species status as N. louisianensis. Originally described by Viosca as a species, it usually had been considered a subspecies of the common mudpuppy (N. maculosus). However, the interpretation of Collins was not largely followed.[2][6][7] Then, a 2018 study confirmed it as a distinct species, with Amphibian Species of the World following these results, although other authorities do not.[8][9][10]
There are seven to eight species:[6]
Nota bene: A binomial authority in parentheses indicates that the species was originally described in a genus other than Necturus.
Two known fossil species, N. krausei and an unnamed species, are respectively known from the Paleocene of Saskatchewan and from Florida during the Pleistocene.[12][13]
Necturus are paedomorphic: adults retain larval-like morphology with external gills, two pairs of gill slits, and no eyelids. They are moderately robust and have two pairs of short but well-developed limbs and a large, laterally compressed tail. Lungs are present but small. Typical adult size is 20–25 cm (8–10 in) in total length, but Necturus maculosus is larger and may reach 40 cm (16 in).[4]
N. maculosus is brown to gray on its back with bluish black spots. There may be spots on its belly, but these spots range from heavily spotted to no spotting. There are dark red bushy gills. Four toes are present per hindlimb.[14]
Females lay eggs under rocks and other large cover objects in late spring and early summer.[15] Females guard nests at least until eggs hatch.[5] Females forage while nest-guarding, but they may eat some of their eggs as a source of energy if other food sources are not readily available.[5] Larvae are believed to stay under the rock at late as November.[5]
Necturus occur in surface waters, preferentially with clear water and rocky substrates without silt. N. maculosus live in lakes, rivers, streams, and creeks.[15][16] They like shallow waters with low temperatures from autumn to early spring.[15] They are most active in cold temperatures, specifically between 9.1 and 20.2 degrees Celsius.[16][17] During the day, N. maculosus seeks refuge under rocks or logs and plant debris.[15] They forage during the night and eat a variety of prey, but have preference for crayfish.[4] During the winter and spring, N. maculosus will also eat fish.[5]
N. maculosus are good indicators of ecosystem health.[16] This species has frequently been harmed via bycatch events (primarily passive ice fishing), chemical pollutants, and siltation.[16] Amphibian chytrid fungus (Bd) has been known to affect captive N. maculosus, but it is currently unknown whether it has affected wild N. maculosus.[17]
Necturus is a genus of aquatic salamanders in the family Proteidae. Species of the genus are native to the eastern United States and Canada. They are commonly known as waterdogs and mudpuppies. The common mudpuppy (N. maculosus) is probably the best-known species – as an amphibian with gill slits, it is often dissected in comparative anatomy classes. The common mudpuppy has the largest distribution of any fully aquatic salamander in North America.
Necturus es un género de salamandras acuáticas de la familia Proteidae endémicas del este de los Estados Unidos de América y sudeste de Canadá. La especie Necturus maculosus es probablemente la más conocida del grupo.
Según ASW:[1]
Las relaciones entre las especies de este género están bajo estudio. Recientemente, N. louisianensis fue elevada al estatus de especie,[3] tras ser considerada subespecie de N. maculosus. Con todo, la mayoría de los herpetólogos no aceptan este cambio hasta que no haya más datos.
Necturus es un género de salamandras acuáticas de la familia Proteidae endémicas del este de los Estados Unidos de América y sudeste de Canadá. La especie Necturus maculosus es probablemente la más conocida del grupo.
Necturus est un genre d'urodèles de la famille des Proteidae[1].
Les sept espèces de ce genre se rencontrent aux États-Unis et dans le sud du Canada[1].
Selon Amphibian Species of the World (19 novembre 2016)[2] :
Necturus Rafinesque, 1819 è un genere di anfibi caudati endemico dell'America del Nord, appartenente alla famiglia Proteidae.[1] Conosciuto localmente con i nomi comuni in lingua inglese waterdogs (cani d'acqua) e mudpuppies (cuccioli del fango)[2], delle sette specie note viventi, l'N. maculosus è probabilmente la specie più conosciuta, scelto tra gli anfibi con fessure branchiali per essere sezionato nelle classi di anatomia comparata.
I Necturus sono neotenici: gli adulti mantengono una morfologia larvale con branchie esterne, due paia di fessure branchiali e nessuna palpebra. Sono moderatamente robusti e hanno due paia di arti corti ma ben sviluppati e una grande coda compressa lateralmente. I polmoni sono presenti ma piccoli. La dimensione tipica degli adulti è di 20-25 cm di lunghezza totale, ma il Necturus punctatus è più grande e può raggiungere i 40 cm.[3]
Il genere comprende le seguenti sette specie viventi alle quali se ne affiancano altre due fossili:[4]
Necturus Rafinesque, 1819 è un genere di anfibi caudati endemico dell'America del Nord, appartenente alla famiglia Proteidae. Conosciuto localmente con i nomi comuni in lingua inglese waterdogs (cani d'acqua) e mudpuppies (cuccioli del fango), delle sette specie note viventi, l'N. maculosus è probabilmente la specie più conosciuta, scelto tra gli anfibi con fessure branchiali per essere sezionato nelle classi di anatomia comparata.
Ūdenssuņi jeb Amerikas proteji (Necturus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas astaino abinieku sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas. Tās sastopamas Ziemeļamerikā, sākot ar Kanādas centrālo daļu, cauri ASV centrālajai daļai, austrumos sasniedzot Ziemeļkarolīnu, bet dienvidos Misisipi un Džordžiju.[1] Pazīstamākā un visvairāk pētītā no visām sugām ir ūdenssuns (Necturus maculosus).
Ūdenssuņi ir ūdenī dzīvojoši dzīvnieki, kas atšķirībā no daudzām citām salamandrām, kļūstot pieauguši, nezaudē savas žaunas, neskatoties uz to, ka tām attīstās arī plaušas. Plaušām praktiski gandrīz nav nozīmes šo dzīvnieku elpošanā, jo šie dzīvnieki nekad nepamet ūdeni.[2] Ūdenssuņi skābekli uzņem arī caur ādu un ļoti retos gadījumos, ieelpojot gaisu pie ūdens virsmas.[2] Lielākā daļa šīs ģints sugu ir 28 cm garas, vienīgi ūdenssuns sasniedz 40 cm garumu.[3] To ķermenis ir spēcīgs un masīvs, tumši brūnā, pelēkā vai melnā krāsā, turklāt ķermeņa augšpusē ar raibumojumu. Kājas masīvas, gan priekškājām, gan pakaļkājām ir četri pirksti.[4]
Savu nosaukumu "ūdenssuņi" šīs sugas ieguvušas tādēļ, ka spēj izdot skaņas, kas atgādina suņa rejas. Ūdenssuņiem ir gaļīgas lūpas, kas neļauj barībai izbēgt no mutes dobuma tās iesūkšanas brīdī. Augšžoklī tiem iztrūkst priekšzobu kauliņa.[3]
Ūdenssuņu sugas apdzīvo ezerus un nelielas upītes. Tie barojas ar baktērijām, vienšūņiem, bezmugurkaulniekiem un nelielām zivtiņām. Par šo sugu vairošanos ir ļoti maz zināmu faktu. Piemēram, ūdenssuns pārojas rudenī, bet ikrus nērš nākamajā pavasarī. Ikri tiek piestiprināti pie akmeņiem un nogrimušiem kokiem. Ūdenssuņiem abi dzimumi izrāda zināmu vecāku aprūpi par ikriem, uzturoties to tuvumā.[3][4] Kāpuri tikai pēc vairākiem gadiem izaug par pieaugušiem īpatņiem.[3]
Ūdenssuņi jeb Amerikas proteji (Necturus) ir proteju dzimtas (Proteidae) ģints, kas apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas astaino abinieku sugas un vairākas izmirušas aizvēsturiskās sugas. Tās sastopamas Ziemeļamerikā, sākot ar Kanādas centrālo daļu, cauri ASV centrālajai daļai, austrumos sasniedzot Ziemeļkarolīnu, bet dienvidos Misisipi un Džordžiju. Pazīstamākā un visvairāk pētītā no visām sugām ir ūdenssuns (Necturus maculosus).
Mudpuppy's[1] (Necturus) zijn een geslacht van salamanders uit de familie olmachtigen (Proteidae).[2]
De Nederlandstalige naam 'mud-puppy's' betekent 'modder-honden' en slaat op het bijgeloof dat deze dieren kunnen blaffen. De groep werd voor het eerst wetenschappelijk beschreven door Constantine Samuel Rafinesque-Schmaltz in 1819. Oorspronkelijk werd de wetenschappelijke naam Exobranchia gebruikt. Samen met het geslacht Proteus, met als enige soort de olm (Proteus anguinus), vormt dit geslacht de familie olmachtigen (Proteidae).
Mudpuppy's komen voor in delen van het oosten van Noord-Amerika.[3]
Alle soorten vertonen neotenie; het behouden van juveniele kenmerken. De meeste soorten verliezen de uitwendige kieuwen niet en zijn zeer sterk aan water gebonden, ze komen er nooit uit. Een ander typisch kenmerk is dat alle soorten maar vier tenen hebben aan de voor- en achterpoten.
Mudpuppy's hebben een langgerekt lichaam, lange staart, kleine poten en grote kop, al verschillen de verhoudingen per soort. Veel soorten zijn populair in aquaria, zodat er vrij veel bekend is over levenswijze en voortplanting.
Er zijn zeven soorten, twee hiervan (Necturus lodingi en Necturus louisianensis) zijn pas recentelijk als aparte soort erkend.[2]
Geslacht Necturus
Mudpuppy's (Necturus) zijn een geslacht van salamanders uit de familie olmachtigen (Proteidae).
Multimedia w Wikimedia Commons Necturus – rodzaj płaza ogoniastego z rodziny odmiencowatych (Proteidae).
Rodzaj obejmuje gatunki występujące we wschodniej Ameryce Północnej[7].
Do rodzaju należą następujące gatunki[7]:
Necturus – rodzaj płaza ogoniastego z rodziny odmiencowatych (Proteidae).
Necturus é um género de salamandras aquáticas endémicas do Este dos Estados Unidos da América. A espécie Necturus maculosus é provavelmente a mais conhecida do grupo.
As relações entre as espécies ainda estão a ser estudadas. Recentemente, N. louisianensis foi elevada ao estatuto de espécie, depois de ter sido considerada uma subespécie de N. maculosus. Contudo, nem todos os herpetólogos concordam com esta mudança.
Necturus é um género de salamandras aquáticas endémicas do Este dos Estados Unidos da América. A espécie Necturus maculosus é provavelmente a mais conhecida do grupo.
Glej besedilo
Nektur (znanstveno ime Necturus) je rod dvoživk, ki poseljuje površinske vode vzhodnega dela Združenih držav Amerike. Spadajo med močerilarje in so najbližji sorodniki človeške ribice, ki pa za razliko od nje niso prilagojeni na življenje v jamah. Imajo razmeroma dobro razvite oči (čeprav še vedno slabše kot druge dvoživke) in temno obarvano kožo. Podobno kot človeška ribica pa so neotenični - tudi kot odrasle živali obdržijo zunanje škrge in preživijo vse življenje pod vodo. So nočno aktivni plenilci, lovijo vse živali, ki so manjše od njih - ribe, vodne žuželke, rake, črve ipd.
Med ljudmi so znani kot vodni psi (angleško waterdogs) ali blatni psički (angleško mud puppies).
Sistematika rodu je še vedno predmet raziskav in položaj vrst ni popolnoma pojasnjen. Necturus louisianensis je bil tako šele pred kratkim prepoznan kot vrsta, prej so ga obravnavali kot podvrsto pisanega nektura.
Trenutno je znanih šest vrst nekturov:
Sorodnost s človeško ribico je bila dolgo uganka, saj velika podobnost kaže na bližnjo sorodnost, tako sorodne živali pa so redko toliko geografsko ločene. Zato se je pojavljalo mišljenje, da gre za primer konvergentne evolucije in je podobna oblika rezultat prilagoditve na podobne razmere. Vendar pa so obsežne genetske raziskave potrdile, da gre za sestrska rodova s skupnim prednikom.
Nekture najbolj ogroža uničevanje naravnega habitata, predvsem izsekavanje gozdov in onesnaževanje. Necturus alabamensis je na Rdečem seznamu IUCN kot ogrožena vrsta zaradi zelo majhnega in fragmentiranega območja razširjenosti v Alabami, ki ga dodatno ogroža krčenje gozdov. Poleg njega je kot potencialno ogrožen na seznamu tudi Necturus lewisi, saj je območje njegove razširjenosti manjše od 20.000 km2, populacija pa se manjša.
Nektur (znanstveno ime Necturus) je rod dvoživk, ki poseljuje površinske vode vzhodnega dela Združenih držav Amerike. Spadajo med močerilarje in so najbližji sorodniki človeške ribice, ki pa za razliko od nje niso prilagojeni na življenje v jamah. Imajo razmeroma dobro razvite oči (čeprav še vedno slabše kot druge dvoživke) in temno obarvano kožo. Podobno kot človeška ribica pa so neotenični - tudi kot odrasle živali obdržijo zunanje škrge in preživijo vse življenje pod vodo. So nočno aktivni plenilci, lovijo vse živali, ki so manjše od njih - ribe, vodne žuželke, rake, črve ipd.
Med ljudmi so znani kot vodni psi (angleško waterdogs) ali blatni psički (angleško mud puppies).
Necturus[1] är ett släkte av groddjur som ingår i familjen olmar.[1]
Arterna förekommer i östra Nordamerika i avrinningsområden med anslut till Atlanten eller Mexikanska golfen.[2]
Arter enligt Catalogue of Life[1]:
Amphibian Species of the World listar ytterligare två arter[2]:
Denna groddjurs-relaterade artikel saknar väsentlig information. Du kan hjälpa till genom att tillföra sådan.
Necturus är ett släkte av groddjur som ingår i familjen olmar.
Arterna förekommer i östra Nordamerika i avrinningsområden med anslut till Atlanten eller Mexikanska golfen.
Arter enligt Catalogue of Life:
Necturus alabamensis Necturus beyeri Necturus lewisi Necturus maculosus Necturus punctatusAmphibian Species of the World listar ytterligare två arter:
Necturus lodingi Necturus louisianensisЗагальна довжина представників цього роду коливається від 16 до 43 см. Голова велика, видовжений тулуб, довгий хвіст, маленькі лапи. Очі маленькі, дещо редуковані. Мають 3 пари зябер. У цих протеїв 4 пальці на передніх та задніх кінцівках. Забарвлення коричневого, бурого або сірого кольору, у деяких видів з різними плямами або цяточками.
Полюбляють чисту, прозору, прісну воду. Ведуть водяний спосіб життя. Часто зустрічаються у печерах. Активні вночі. Живляться комахами, ракоподібними, молюсками, дрібною рибою, пуголовками.
Це яйцекладні земноводні.
Мешкають у США та південній Канаді.
Necturus là một chi động vật lưỡng cư trong họ Proteidae, thuộc bộ Caudata. Chi này có 5 loài và 20% bị đe dọa hoặc tuyệt chủng.[1]
.jpg)
Phương tiện liên quan tới Necturus tại Wikimedia Commons
Bài viết Bộ Có đuôi này vẫn còn sơ khai. Bạn có thể giúp Wikipedia bằng cách mở rộng nội dung để bài được hoàn chỉnh hơn. Necturus là một chi động vật lưỡng cư trong họ Proteidae, thuộc bộ Caudata. Chi này có 5 loài và 20% bị đe dọa hoặc tuyệt chủng.
Necturus Rafinesque, 1819
Виды
Американские протеи[1] (лат. Necturus) — род неотенических хвостатых амфибий семейства протеев (Proteidae). В роде пять видов. Ведут исключительно водный образ жизни. Активность ночная.
Длина тела достигает у разных видов от 16 до 43 см. У взрослых животных есть по три пары ярко-красных перистых жабр.
Населяют восточные районы Северной Америки. Обитают в чистых озёрах с песчаным дном и богатой растительностью.
Основной корм — водные беспозвоночные, изредка поедают мелких рыб и головастиков.
Брачный период обычно в сентябре—ноябре, но также и в зимние и весенние месяцы. Самец откладывает сперматофор, а самка захватывает его губами клоаки, таким образом, происходит внутреннее оплодотворение. В мае—июне самка откладывает несколько десятков яиц и охраняет кладку. Диаметр яйца 5—6 мм. Время развития яиц зависит от температуры (от 38 до 63 суток). Размер личинки 22—23 мм. Половой зрелости достигают на пятом году жизни.
Ряд видов в США находится под охраной.
Американские протеи (лат. Necturus) — род неотенических хвостатых амфибий семейства протеев (Proteidae). В роде пять видов. Ведут исключительно водный образ жизни. Активность ночная.
泥螈屬（英文：Necturus）是一屬水棲有尾目兩棲類，分布於美國東部與加拿大。泥螈俗稱水狗（waterdogs）或是泥狗（mudpuppies），因為被誤認為能夠發出類似犬的吠聲。成年的泥螈屬仍然會保留幼體的外鰓。
本屬間物種由爬蟲兩棲類學家進行分類。近年來紅河泥螈（N. louisianensis）已獨立為一新種，而不再屬於斑泥螈（N. maculosus）的亞種，但並非所有爬蟲兩棲類學家同意這項改動。
本屬包含：
泥螈屬的鰓部外露，缺乏魚類的鰓蓋（英语：Operculum (fish)）。鰓在低溫高含氧的水中緊貼身體並呈現鮮紅色，在溫暖缺氧的水中則會舒張開來增加接收氧的表面積。牠們也能透過皮膚吸收氧氣，有時也會直接呼吸空氣[1]。
泥螈屬偏好棲息在淺湖與流速緩慢的溪流的石頭底下，但也曾經發現在90英尺（27米）的深水之中[2]。牠們的名字來自於被誤認為能夠發出類似犬的吠聲[3]。牠們以小魚與無脊椎動物為食，包括螯蝦、蝸牛與蠕蟲[4]。
泥螈屬在4到6年中完全成熟並可存活超過20年。泥螈屬具有幼態延續的特性，由幼體發育至性成熟時期間，不會經歷變態。
Wikispecies har information om 