Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae). Šajā infraklasē ir apvienota lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo sugu, izņēmums ir salīdzinoši nelielās paleognatu infraklases (Palaeognathae) sugas.
Šajā grupā ir apmēram 10 000 putnu sugu. Senākās neognatu fosilijas pieder krīta periodam. Daudzu tūkstošu gadu laikā ir attīstījusies liela sugu dažādība ar izplatības areālu, kas aptver visu pasauli, polāros apgabalus ieskaitot.[1] Vislielākā sugu dažādība ir sastopama zvirbuļveidīgo kārtā (Passeriformes), kas apvieno 60% no visām mūsdienās dzīvojošām putnu sugām. Tā ir divas reizes lielāka sugu dažādība, salīdzinot ar grauzējiem, un piecas reizes lielāka, salīdzinot ar sikspārņiem, kas ir lielākās zīdītāju grupas. Neognatu infraklasē ir arī dažas ļoti mazas putnu grupas, piemēram, hoacīnveidīgo kārta (Opisthocomiformes), kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga — hoacīns (Opisthocomus hoazin).
Neognatiem ir savienoti delnas kauli (metacarpus), pagarināts trešais pirksts un 13 vai mazāk mugurkaula skriemeļu. No paleognatiem tie atšķiras ar žokļa kaulu struktūru un savienojumu, kas nav redzams.[2] Zinātniskā nosaukuma neognathae tulkojums latviski nozīmē — jaunie žokļi.[3]
Neognatu infraklase (Neognathae)[4]
Neognati (Neognathae) ir putnu klases (Aves) infraklase, kas apvieno divas lielas grupas — jauno putnu kladu (Neoaves) un vistu un zosu virskārtu (Galloanserae). Šajā infraklasē ir apvienota lielākā daļa mūsdienās dzīvojošo sugu, izņēmums ir salīdzinoši nelielās paleognatu infraklases (Palaeognathae) sugas.
