Grauzējveidīgie (Glires) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 2 kārtas un kas kopīgi ar euarhontiem (Euarchonta) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires).[1] Grauzējveidīgo dzīvnieku kopēja pazīme ir līdzīga priekšzobu uzbūve — priekšzobi nepārtraukti un aktīvi aug visu mūžu.[1]
Ilgstoši starp zinātniekiem risinājušās diskusijas par to, vai grauzējveidīgo grupa ir vai nav monotfilētiska. Tomēr pēdējo gadu morfoloģiskie pētījumi un fosiliju atradumi liecina, ka grauzējiem un zaķveidīgajiem ir bijis kopīgs priekštecis.[2][3] Grauzēji un zaķveidīgie viens no otra atdalījās pires apmēram 70 miljoniem gadu.[1]
Grauzējveidīgie (Glires) ir zīdītāju klases (Mammalia) lielkārta, kas apvieno 2 kārtas un kas kopīgi ar euarhontiem (Euarchonta) veido pirmprimātu placentāļu virskārtu (Euarchontoglires). Grauzējveidīgo dzīvnieku kopēja pazīme ir līdzīga priekšzobu uzbūve — priekšzobi nepārtraukti un aktīvi aug visu mūžu.
Ilgstoši starp zinātniekiem risinājušās diskusijas par to, vai grauzējveidīgo grupa ir vai nav monotfilētiska. Tomēr pēdējo gadu morfoloģiskie pētījumi un fosiliju atradumi liecina, ka grauzējiem un zaķveidīgajiem ir bijis kopīgs priekštecis. Grauzēji un zaķveidīgie viens no otra atdalījās pires apmēram 70 miljoniem gadu.
