Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas.[1] Tās ir Vecās Pasaules putni, kas sastopami Eirāzijā, Āfrikā un okeānu salās.[1] Lielākā daļa sugu mājo mežos un krūmājos. Dažas sugas ir gājputni, pārējās nometnieki.[2][3][4]
Zinātniskais nosaukums Muscicapa atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē "mušu ķērājs".[5]
Latvijā sastopama viena mušķērāju ģints suga — pelēkais mušķērājs (Muscicapa striata).[1][6]
Mušķērāji ir neliela auguma putni ar lielu, apaļu galvu, īsu asti un saplacinātu knābi, kas pie pamatnes ir salīdzinoši plats. Lielākajai daļai sugu apspalvojums ir pelēks, pelēkbrūns vai brūns, neuzkrītošs. Jaunie putni raibumotāki nekā pieaugušie.[2][3][4] Kājas smalkas un tieviņas, samērā vājas. Mušķērāji tās izmanto tikai, lai pieķertos pie koka zara.[7]
Barojas galvenokārt ar lidojošiem kukaiņiem, kuri tiek noskatīti no kāda koka zara. Ligzda parasti atrodas kokā, bet dažas Āfrikas sugas ligzdo koka dobumos.[2][3][4]
Mušķērāju ģints (Muscicapa)[1]
Mušķērāji, mušķērāju ģints (Muscicapa) ir mušķērāju dzimtas (Muscicapidae) ģints, kas apvieno 26 dziedātājputnu sugas. Tās ir Vecās Pasaules putni, kas sastopami Eirāzijā, Āfrikā un okeānu salās. Lielākā daļa sugu mājo mežos un krūmājos. Dažas sugas ir gājputni, pārējās nometnieki.
Zinātniskais nosaukums Muscicapa atvasināts no latīņu valodas un latviski nozīmē "mušu ķērājs".
.jpg)
