Fodiji, fodiju ģints (Foudia) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) ģints, kas apvieno 7 Indijas okeāna rietumu daļas salās mūsdienās sastopamas dziedātājputnu sugas.[1][2][3] Viena fodiju suga ir izmirusi.[4]
Fodiju areāls aptver Madagaskaru, Seišelas, Komoras un Maskarēnu salas, ieviests Čagosas arhipelāgā un Svētās Helēnas salā.
To dabiskā dzīvesvide iekļauj mežus un mežainus apgabalus. Madagaskaras fodijs sastopams vairāk atklātos apgabalos, kā arī pielāgojies urbanizētai videi.[2][5]
Fodiji ir nelieli dziedātājputni. Ķermeņa garums 12—15 cm. Knābis īss, konusveida vai iegarens.
Gandrīz visām sugām, izņemot Seišelu fodiju, ligzdošanas sezonā raksturīgs dzimumdimorfisms. Pārošanās laikā tēviņu apspalvojums daļēji vai pilnībā iegūst koši sarkanu, oranžu vai spilgti dzeltenu krāsu. Ārpus vairošanās sezonas atkarībā no sugas tēviņi kļūst zaļganbrūni, blāvi dzelteni vai blāvi, nespodri sarkani. Mātītes ir zaļganbrūnas, ārēji atgādinot mājas zvirbuļus.[2][6]
Šīs grupas putnu ēdienkarti veido graudzāļu un rīsu sēklas, kukaiņi, nektārs, augļi, gekoni; dažām sugām arī citu putnu olas.
Visu sugu fodiju ligzdas ir kupolveida, ar ieeju netālu no tās virspuses. Virs ieejas bieži neliels lievenītis. Salīdzinājumā ar citu audējputnu ligzdām, fodiju vītās ligzdas ir krietni vienkāršākas. Perē mātītes, jauno putnu barošanā piedalās abi vecāki.[6]
Fodiji, fodiju ģints (Foudia) ir audējputnu dzimtas (Ploceidae) ģints, kas apvieno 7 Indijas okeāna rietumu daļas salās mūsdienās sastopamas dziedātājputnu sugas. Viena fodiju suga ir izmirusi.
