Grēvis (Saduria entomon) ir vienādkājvēzis, kas ietilpst Chaetiliidae virskārtā. Izplatīts Ziemeļu Ledus okeāna un Klusā okeāna ziemeļu piekrastēs. Tāpat sastopams sājūdenī Baltijas jūrā, kur tiek uzskatīts par ledus laikmeta reliktu.[1] Vēl grēvji lielos daudzumos sastopami Ziemeļeiropas ezeros: Lādogā, Vēnernā un Veternā. Atzīmēta kā aklimatizējusies radība Melnajā jūrā.[2]
Grēvji ir lielākie vēžveidīgie, kas sastopami Baltijas jūrā. To ķermenis ir ovāli plakans, pelēkā vai pelēkbrūnā krāsā. Paši lielākie eksemplāri novēroti Botnijas līcī, kuru garums sasniedz līdz 9 centimetriem.[3][4] Grēvji ir plēsoņas un maitēdāji.
Latvijas Entomoloģijas biedrība grēvi ir izvēlējusies par 2015. gada bezmugurkaulnieku.[5]
Grēvis (Saduria entomon) ir vienādkājvēzis, kas ietilpst Chaetiliidae virskārtā. Izplatīts Ziemeļu Ledus okeāna un Klusā okeāna ziemeļu piekrastēs. Tāpat sastopams sājūdenī Baltijas jūrā, kur tiek uzskatīts par ledus laikmeta reliktu. Vēl grēvji lielos daudzumos sastopami Ziemeļeiropas ezeros: Lādogā, Vēnernā un Veternā. Atzīmēta kā aklimatizējusies radība Melnajā jūrā.
Grēvji ir lielākie vēžveidīgie, kas sastopami Baltijas jūrā. To ķermenis ir ovāli plakans, pelēkā vai pelēkbrūnā krāsā. Paši lielākie eksemplāri novēroti Botnijas līcī, kuru garums sasniedz līdz 9 centimetriem. Grēvji ir plēsoņas un maitēdāji.
Latvijas Entomoloģijas biedrība grēvi ir izvēlējusies par 2015. gada bezmugurkaulnieku.
