The Natricinae are a subfamily of colubroid snakes, sometimes referred to as a family (Natricidae).[1] The subfamily comprises 36 genera. Members include many very common snake species, such as the European grass snakes, and the North American water snakes and garter snakes. Some Old World members of the subfamily are known as keelbacks, because their dorsal scales exhibit strong keeling.
Natricine snakes are found in Africa, Asia, Europe, North America, and Central America as far south as Costa Rica. A single species, Tropidonophis mairii, reaches Australia. Although the highest diversity is in North America, the oldest members are in Asia and Africa, suggesting an Old World origin for the group. Most species are semiaquatic and feed on fish and amphibians, although a few are semifossorial or leaf-litter snakes that feed on invertebrates. Most species are harmless to humans, but a few (e.g., Thamnophis sirtalis, Thamnophis elegans) are capable of inflicting bites that can result in local, nonlife-threatening symptoms, and at least two members of the genus Rhabdophis (R. tigrinus and R. subminiatus) are capable of inflicting life-threatening bites to humans, though they have only enlarged, ungrooved fangs in the back of the mouth.[2]
They are recognised as a sister group of the Dipsadinae plus the Pseudoxenodontinae.[3]
The Natricinae are a subfamily of colubroid snakes, sometimes referred to as a family (Natricidae). The subfamily comprises 36 genera. Members include many very common snake species, such as the European grass snakes, and the North American water snakes and garter snakes. Some Old World members of the subfamily are known as keelbacks, because their dorsal scales exhibit strong keeling.
Natricine snakes are found in Africa, Asia, Europe, North America, and Central America as far south as Costa Rica. A single species, Tropidonophis mairii, reaches Australia. Although the highest diversity is in North America, the oldest members are in Asia and Africa, suggesting an Old World origin for the group. Most species are semiaquatic and feed on fish and amphibians, although a few are semifossorial or leaf-litter snakes that feed on invertebrates. Most species are harmless to humans, but a few (e.g., Thamnophis sirtalis, Thamnophis elegans) are capable of inflicting bites that can result in local, nonlife-threatening symptoms, and at least two members of the genus Rhabdophis (R. tigrinus and R. subminiatus) are capable of inflicting life-threatening bites to humans, though they have only enlarged, ungrooved fangs in the back of the mouth.
Los natricinos (Natracinae) son una subfamilia de serpientes de la familia Colubridae, o bien una familia de la superfamilia Colubroidea.[1] Sus 225 especies se distribuyen por todo el planeta, excepto los polos.
Se reconocen los siguientes:[1]
Los natricinos (Natracinae) son una subfamilia de serpientes de la familia Colubridae, o bien una familia de la superfamilia Colubroidea. Sus 225 especies se distribuyen por todo el planeta, excepto los polos.
Natricinae on madude alamsugukond.
Natricinae alamsugukonda liigitatakse järgmised perekonnad:
Natricinae on madude alamsugukond.
Natricidae sugeen barruko narrasti familia bat da.
Natricidae (Dari bahasa latin Natrix="Ular air" atau "Ular dalam rerumputan") atau yang lebih dikenal dengan nama ular rumput adalah suku ular yang terdiri dari jenis-jenis ular yang hidup dan berkelana di tempat-tempat basah dan berumput.[1][2][3]
Natricidae (Dari bahasa latin Natrix="Ular air" atau "Ular dalam rerumputan") atau yang lebih dikenal dengan nama ular rumput adalah suku ular yang terdiri dari jenis-jenis ular yang hidup dan berkelana di tempat-tempat basah dan berumput.
Natricidae (-arum, m.pl.) sunt familia serpentium praesertim aquatilium, quarum cibus consetus in amphibiis constat. Olim et saepe etiam hodie Natricinae vocantur subfamilia Colubridarum, at vero familia seiuncta sunt.
Žalčiai (lot. Natricinae) – žaltinių (Colubridae) pošeimis.
Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae.[1] Šajā apakšdzimtā ir apvienotas apmēram 200 sugas, kas tiek iedalītas 31 ģintī.[1][2] Vistuvākā radniecība ūdenszalkšu grupai ir ar zalkšu apakšdzimtu (Colubrinae).[2] Ūdenszalkšu sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Antarktīdu. Tās mājo arī Austrālāzijas salās.[1] Lielākā sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē.[3] Sastopamas galvenokārt saldūdens tilpņu krastos, bet dažas sugas piemērojušās dzīvei viegli sāļos ūdeņos piekrastes seklajās jūrās. Visas šīs sugas dzīvo daļēji uz sauszemes, daļēji ūdenī.[1] Latvijā mājo viena ūdenszalkšu apakšdzimtas suga — parastais zalktis (Natrix natrix).[4]
Ūdenszalkšu sugām ir raksturīgi spēcīgi, drukni ķermeņi, kurus sedz ķīļveida zvīņas. Galvai raksturīga trīsstūrveida forma.[3] Lielākā daļa ūdenszalkšu sugu nav indīgas čūskas, kā arī tās ļoti reti kož. Toties, ja tās paņem rokās, ļoti bieži ūdenszalkši izdala fekālijas vai smirdīgu šķidrumu no anālā dziedzera.[3] Tomēr dažas sugas cilvēkam ir bīstamas, piemēram, ķīļmugurzalkšu (Rhabdophis) kodiens var būt nāvējošs.[5] Ūdenszalkši medī vai nu ūdenī, vai ūdenstilpnes krastā, dažas sugas atstāj ūdeni tikai, lai pasildītos saulītē.[3] Tie barojas ar dažādiem ūdens dzīvniekiem, piemēram, abiniekiem un zivīm. Dažas sugas specializējušās uz īpašu diētu: gliemjiem, sliekām vai vēžveidīgajiem.[1] Atkarībā no sugas ūdenszalkši vairojas vai nu ar olām, vai dzemdējot dzīvus mazuļus, piemēram, visas Ziemeļamerikas sugas ir oldzīvdzemdētājas un vairojas, dzemdējot mazuļus, bet lielākā daļa Vecās pasaules sugu dēj olas.[1][3]
Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae)[2][6]
Incertae sedis:
Ūdenszalkšu apakšdzimta (Natricinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Natricidae. Šajā apakšdzimtā ir apvienotas apmēram 200 sugas, kas tiek iedalītas 31 ģintī. Vistuvākā radniecība ūdenszalkšu grupai ir ar zalkšu apakšdzimtu (Colubrinae). Ūdenszalkšu sugas sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Dienvidameriku un Antarktīdu. Tās mājo arī Austrālāzijas salās. Lielākā sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē. Sastopamas galvenokārt saldūdens tilpņu krastos, bet dažas sugas piemērojušās dzīvei viegli sāļos ūdeņos piekrastes seklajās jūrās. Visas šīs sugas dzīvo daļēji uz sauszemes, daļēji ūdenī. Latvijā mājo viena ūdenszalkšu apakšdzimtas suga — parastais zalktis (Natrix natrix).
Zaskrońcowate (Natricinae) – podrodzina węży z rodziny połozowatych. Żyją na wszystkich kontynentach oprócz Australii i Antarktydy. Osiągają od 50 do 200 cm długości. Uzębienie typu opisthoglypha. Głowa pokryta dużymi tarczkami, łuski zwykle z wyraźnym kilem. W Polsce występuje zaskroniec zwyczajny.
Jajorodność lub jajożyworodność.
Większość nie jest jadowita. Nieliczne warunkowo jadowite.
Do podrodziny zaliczane jest 236 gatunków zgrupowanych w 38 rodzajach[2]:
Zaskrońcowate (Natricinae) – podrodzina węży z rodziny połozowatych. Żyją na wszystkich kontynentach oprócz Australii i Antarktydy. Osiągają od 50 do 200 cm długości. Uzębienie typu opisthoglypha. Głowa pokryta dużymi tarczkami, łuski zwykle z wyraźnym kilem. W Polsce występuje zaskroniec zwyczajny.
Natricinae là một phân họ trong họ Colubridae, gồm khoảng 28 chi. Phân họ này gồm nhiều loài rắn rất phổ biến, như rắn cỏ.
Trong khi thường được xem như một phân họ của họ Colubridae,[1][2] trong vài hệ thống phân loại, chúng được nâng lên cấp họ với tên Natricidae.[3]
Natricinae là nhóm có quan hệ chị em với Sibynophiinae. Chúng cùng nhau hợp thành một nhánh có quan hệ chị em với nhánh chứa Dipsadinae và Pseudoxenodontinae.[1][4]
Phát sinh chủng loài nội bộ phân họ Natricinae theo Figueroa et al. (2016)[4]
Natricinae
Xenochropis piscator + X. punctulatus + X. flavipunctatus
Rhabdophis + Macropisthodon rhodomelas
Nerodia + Regina septemvittata
Natricinae là một phân họ trong họ Colubridae, gồm khoảng 28 chi. Phân họ này gồm nhiều loài rắn rất phổ biến, như rắn cỏ.
詳見內文
游蛇亞科(學名:Natricinae)是蛇亞目游蛇科下的一個亞科,其下目前共有28個屬。
ユウダ科 (游蛇科、Natricidae) はヘビの科の一つ。かつてはユウダ亜科 (游蛇亜科、Natricinae) としてナミヘビ科に含められていた。主に湿った環境に生息する[2]。
およそ70%の種がデュベルノワ腺という器官を持つ。これは毒腺とされることもあるが、実際に人命に関わるほどの強毒を分泌するのはヤマカガシ属の数種のみである[3]。
およそ30属に220種が含まれる[5]。和名は『ヘビ大図鑑』による[6]。
ユウダ科 (游蛇科、Natricidae) はヘビの科の一つ。かつてはユウダ亜科 (游蛇亜科、Natricinae) としてナミヘビ科に含められていた。主に湿った環境に生息する。