Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārta, kas pieder vaļu un atgremotāju kladai (Cetruminantia). Tā apvieno visas mūsdienās dzīvojošās vaļveidīgo (Cetacea) dzimtas un nīlzirgu dzimtu (Hippopotamidae).[1]
DNS pētījumi nenoliedzami pierāda, ka vaļveidīgie ir atdalījušies un attīstījušies no senajiem pārnadžiem.[2][3] Kā arī fosilijas pierāda, ka nīlzirgi un vaļveidīgie ir attīstījušies viens otram paralēli. Viena grupa kļuva par ūdens dzīvniekiem, bet otra par daļējiem ūdens dzīvniekiem.[1] Zinātnieki nevar pateikt precīzi, cik sen nīlzirgiem un vaļveidīgajiem bija kopīgs priekštecis, bet apmēram tas ir zināms. Nīlzirgi no vaļveidīgajiem atdalījās pirms apmēram 55 miljoniem gadu.[4] Toties nīlzirgu un vaļveidīgo kopējais priekštecis no pārējiem pārnadžiem atdalījās apmēram pirms 60 miljoniem gadu.[4]
Vaļi un nīlzirgi (Whippomorpha) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārta, kas pieder vaļu un atgremotāju kladai (Cetruminantia). Tā apvieno visas mūsdienās dzīvojošās vaļveidīgo (Cetacea) dzimtas un nīlzirgu dzimtu (Hippopotamidae).
DNS pētījumi nenoliedzami pierāda, ka vaļveidīgie ir atdalījušies un attīstījušies no senajiem pārnadžiem. Kā arī fosilijas pierāda, ka nīlzirgi un vaļveidīgie ir attīstījušies viens otram paralēli. Viena grupa kļuva par ūdens dzīvniekiem, bet otra par daļējiem ūdens dzīvniekiem. Zinātnieki nevar pateikt precīzi, cik sen nīlzirgiem un vaļveidīgajiem bija kopīgs priekštecis, bet apmēram tas ir zināms. Nīlzirgi no vaļveidīgajiem atdalījās pirms apmēram 55 miljoniem gadu. Toties nīlzirgu un vaļveidīgo kopējais priekštecis no pārējiem pārnadžiem atdalījās apmēram pirms 60 miljoniem gadu.
