Chrysolina limbata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 4 pasugas. Nominatīvā pasuga (C. limbata limbata) ir izplatīta Eiropā (tai skaitā arī Latvijā), Kaukāzā un Sibīrijā; C. limbata discipennis — Dienvidaustrumeiropā, Kazahstānā, Dienvidsibīrijā, Jakūtijā un Mongolijā; C. limbata findeli — Alpos; C. limbata luigionii — Itālijā.[1][2] Pieaugušas vaboles (imago) ķermeņa garums ir 6 — 10 mm. Ķermenis ir melns ar zilu vai bronzas krāsas nokrāsu un ar rudo vai sarkanu segspārnu apmalu. Ūsu pamatne ir ruda. Segspārni ir ar sīkiem punktiem un gareniskās punktu rindās ir lielāki punkti.[3] Barojas šī suga ar ceļteku (ceļtekas), kurvjziežu (vībotnes), rožu un lūpziežu dzimtu pārstāvjiem.[4][2]
Chrysolina limbata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 4 pasugas. Nominatīvā pasuga (C. limbata limbata) ir izplatīta Eiropā (tai skaitā arī Latvijā), Kaukāzā un Sibīrijā; C. limbata discipennis — Dienvidaustrumeiropā, Kazahstānā, Dienvidsibīrijā, Jakūtijā un Mongolijā; C. limbata findeli — Alpos; C. limbata luigionii — Itālijā. Pieaugušas vaboles (imago) ķermeņa garums ir 6 — 10 mm. Ķermenis ir melns ar zilu vai bronzas krāsas nokrāsu un ar rudo vai sarkanu segspārnu apmalu. Ūsu pamatne ir ruda. Segspārni ir ar sīkiem punktiem un gareniskās punktu rindās ir lielāki punkti. Barojas šī suga ar ceļteku (ceļtekas), kurvjziežu (vībotnes), rožu un lūpziežu dzimtu pārstāvjiem.