Medusmušas, medusmušu dzimta (Apioceridae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie laupītājmušu virsdzimtas (Asiloidea). Tā ir neliela monotipiska dzimta, kuras sastāvā ir tikai viena medusmušu ģints (Apiocera) ar 138 aprakstītām sugām.[1] To tuvākās radinieces ir laupītājmušas (Asilidae), kas atšķirībā no medusmušām ir plēsīgas.[2]
Medusmušas sastopamas sausos, smilšanos tuksneša vai pustuksneša biotopos: Ziemeļamerikas rietumpusē (Kanādā, ASV, Meksikā), Dienvidamerikā (Čīlē un Argentīnā), Dienvidāfrikā un Austrālijā.[1][3]
Medusmušu pieaugušo īpatņu ķermenis ir masīvs, vidēji liels vai liels, parasti 15—30 mm garumā.[1] Tās ārēji atgādina laupītājmušas un ir tikpat spēcīgas un skaļas lidotājas.[4] Medusmušas barojas ar ziedu nektāru vai saldajiem augu izdalījumiem, kas nopil lejup uz zemes.[1] Tās var ļoti bieži novērot padzeramies no mitrām smiltīm. Arī kāpuri attīstās smiltīs ūdenstilpņu krastos. Atšķirībā no pieaugušajiem īpatņiem tie ir plēsīgi.[2]
Medusmušu ģints (Apiocera)
Medusmušas, medusmušu dzimta (Apioceridae) ir mušveidīgo divspārņu dzimta, kas pieder pie laupītājmušu virsdzimtas (Asiloidea). Tā ir neliela monotipiska dzimta, kuras sastāvā ir tikai viena medusmušu ģints (Apiocera) ar 138 aprakstītām sugām. To tuvākās radinieces ir laupītājmušas (Asilidae), kas atšķirībā no medusmušām ir plēsīgas.
