Čemuru palēks (latīņu: Chimaphila umbellata), zināms arī kā mātes zāle, meža mirte, ziemciete, lielais brūklenājs un zāģrobenājs,[1] ir neliels, daudzgadīgs, ziemzaļš ziemciešu dzimtas puskrūms. Tas aug sausos mežos un smilšainā augsnē. Čemuru palēks ir ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā, kā arī vairāku valstu aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies šo augu kā Latvijas 2015. gada augu.[1]
Čemuru palēks ir 10 līdz 35 cm augsts ziemciešu dzimtas puskrūms. Augam ir olveidīgas, tumši zaļas, zobainas lapas, kas satuvinātas rozetē. Lapas virspusē ir spīdīgas, bet apakšpusē blāvas, to zobainajos galos ir nelieli matiņi. Saknenis ložņājošs. Stublājs trausls, stāvs, koksnains. Čemuru palēkam ir rozā vai balti ziedi, kas sakārtoti skrajā čemurā un ir noliekušies uz leju. Augam noziedot, veidojas nedaudz saplacināta pogaļa. Latvijā tas zied laika posmā no jūnija līdz augustam. Aug nelielās grupās.
Augs ir izplatīts visā ziemeļu mērenajā joslā. Eiropā galvenokārt aug austrumu un centrālajā daļā, Latvijā — visā teritorijā.[2] Sastopams arī Ziemeļamerikā.
Čemuru palēks ir ārstniecības augs. To izmanto cistīta, nierakmeņu un urīnpūšļa, prostatas, tuberkulozes, dažreiz arī audzēju ārstēšanā.[1] Šo augu ļoti iecienījuši Ziemeļamerikas indiāņi, kuri auga saknes un lapas izmantoja tonizējoša dzēriena pagatavošanai.
Čemuru palēks (latīņu: Chimaphila umbellata), zināms arī kā mātes zāle, meža mirte, ziemciete, lielais brūklenājs un zāģrobenājs, ir neliels, daudzgadīgs, ziemzaļš ziemciešu dzimtas puskrūms. Tas aug sausos mežos un smilšainā augsnē. Čemuru palēks ir ierakstīts Baltijas reģiona Sarkanajā grāmatā, kā arī vairāku valstu aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijas Botāniķu biedrība izvēlējusies šo augu kā Latvijas 2015. gada augu.
