dcsimg

Tingis ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Tingis (Fabricius, 1803) ir viena no lielākajām tīklblakšu ģintīm, kurā ietilpst aptuveni 140 sugas, kas sastopamas visā pasaulē.[1] Lielākā daļa no sugām izplatīta Palearktikā. Ir zināmas arī divas fosilas sugas (Tingis florissantensis, Tingis obscura).[2]

Pieaugušo īpatņu apraksts

Pieaugušo blakšu raksturīpašības:

  • galva ir mēreni īsa, ar četrām vai piecām tuberkulām (cauruļveidīgiem izaugumiem);
  • bukulas (latīņu: bucculae) savienojas virsotnē;
  • rostrums nesasniedz vēderu;
  • priekšmugura (latīņu: pronotum) nedaudz izliekta, ar rupju punktuāciju.

Klasifikācija

  • ģints: Tingis Fabricius, 1803
  • apakšģints: Tingis (Caenotingis) Drake, 1928
  • apakšģints: Tingis (Lasiotropis) Stål, 1874
  • apakšģints: Tingis (Neolasiotropis) Péricart, 1983
  • apakšģints: Tingis (Tropidocheila) Wagner, 1961
  • apakšģints: Tingis (Tingis) Fabricius, 1803
  • sugas ar neskaidru pozīciju (incertae sedis)

Atsauces

  1. Pagola-Carte, Santiago & Hannes Günther, 2014. Tingis christianriegeri n. sp. from southeastern Iberian Peninsula (Hemiptera: Heteroptera: Tingidae). Andrias 20 175-183
  2. Daiane C. Moreira, Luiza R. Redaelli, Marcus Guidoti & Aline Barcellos. Description of Tingis americana nymphs (Hemiptera: Tingidae), with emphasis on integumentary structures. Zootaxa 3785 (2): 231–240

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV

Tingis: Brief Summary ( Latvian )

provided by wikipedia LV

Tingis (Fabricius, 1803) ir viena no lielākajām tīklblakšu ģintīm, kurā ietilpst aptuveni 140 sugas, kas sastopamas visā pasaulē. Lielākā daļa no sugām izplatīta Palearktikā. Ir zināmas arī divas fosilas sugas (Tingis florissantensis, Tingis obscura).

license
cc-by-sa-3.0
copyright
Wikipedia autori un redaktori
original
visit source
partner site
wikipedia LV