Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām. Sīrijas brūnais lācis apdzīvo plašas teritorijas Āzijas rietumos, bet tā populācija ir ļoti sadrumstalota un izzūdoša. Vēsturiski Sīrijas brūnais lācis ir apdzīvojis Turciju, Sīriju, Libānu, Izraēlu, Irāku, Irānu, daļēji Afganistānu un Pakistānas ziemeļrietumus. Mūsdienās pastāv arī uzskats, ka savvaļā vairs nav sastopams neviens Sīrijas brūnais lācis, un tie ir saglabājušies tikai zoodārzos[1].
Sīrijas brūnais lācis ir mazākais no brūnajiem lāčiem. Tā kažoks ir tumšāk vai gaišāk pelēkbrūns, sidrabains. Matojums ir garš, biezs un uz skausta tam reizēm ir tumšāku spalvu kušķis, reizēm tumšās spalvas ir arī uz galvvidus. Nagi ir gaiši, taisni un gari. Gaišākie lāči dzīvo augstāk kalnos, tumšākie ielejās[2]. Kā visiem lāčiem tam ir īsa aste un mazas, apaļas ausis.
Tie ir visēdāji, un ēd visu, ko var atrast, ieskaitot augus, augļus, kukaiņus un gaļu.
Sīrijas brūnais lācis (Ursus arctos syriacus) ir lāču dzimtas (Ursidae) viena no brūno lāču (Ursus arctos) pasugām. Sīrijas brūnais lācis apdzīvo plašas teritorijas Āzijas rietumos, bet tā populācija ir ļoti sadrumstalota un izzūdoša. Vēsturiski Sīrijas brūnais lācis ir apdzīvojis Turciju, Sīriju, Libānu, Izraēlu, Irāku, Irānu, daļēji Afganistānu un Pakistānas ziemeļrietumus. Mūsdienās pastāv arī uzskats, ka savvaļā vairs nav sastopams neviens Sīrijas brūnais lācis, un tie ir saglabājušies tikai zoodārzos.
