Mako haizivis (Isurus) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas[1] un vairākas aizvēsturiskās sugas, kas dzīvoja no krīta perioda līdz kvartāra periodam (pirms 100—0,781 milj. gadiem).[2] Mūsdienu abām sugām globāla izplatība, sastopamas atklātā jūrā mērenajos un tropiskajos ūdeņos.[3]
Nosaukums "mako" nāk no maoru valodas[4] un nozīmē "haizivs" vai "haizivs zobs". iespējams, ka tas radies dialekta iespaidā, jo tas ir līdzīgs haizivju apzīmējumam vairākās polinēziešu valodās — makō, mangō (maoru dialektos), mago samoāņu valodā, ma'o taitiešu valodā, mano havajiešu valodā.[5]
Ģints zinātniskais nosaukums Isurus atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē "vienāda aste".[3]
Mako haizivis ir ļoti slaidas, plūdlīnijās veidotas skrimšļzivis ar konisku, samērā garu purna daļu. Augumā mazākas nekā tuvu radniecīgā lielā baltā haizivs. To ķermena garums ir 2,5—4,2 m, svars var sasniegt 600 kg. No abām sugām īsspuru mako haizivs ir nedaudz mazāka par garspuru mako haizivi. Nāsis mako haizivīm novietotas laterāli. Mute šaura, paraboliska. Zobi gari, plāni un smaili, šķēpa asmenim līdzīgi, ar gludām malām.[3][6][7][8]
Uz muguras divas trīsstūrveida spuras, no kurām pirmā liela un augsti izcelta. Tā atrodas aiz vai virs krūšu spuru galiem. Anālā spura atrodas nedaudz aiz otrās muguras spuras, abas apmēram vienādi lielas.[3][6] Astes spuras abas daļas apmēram vienādi lielas. Mugura tumši zilpelēka, sāni un vēders balti.[3] Uz astes stumbra katrā pusē viens laterāls ķīlis.[7]
Mako haizivis ir ļoti ātras un spēcīgas. Īsspuru mako haizivs ir ātrākā no visām haizivīm pasaulē.[3] Tā peldot var sasniegt ātrumu 74 km/h un izlēkt no ūdens 5—6 m augstumā.[9][10] Mako haizivis ārpus vairošanās sezonas reizēm izrāda homoseksuālas uzvedības iezīmes, kas nav tipiski makreļhaizivjveidīgajām zivīm.[3][11] Barojas galvenokārt ar zivīm, citu sugu haizivis ieskaitot, nelielos daudzumos arī ar kalmāriem.[3]
Mako haizivju ģints (Isurus)
Mako haizivis (Isurus) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas un vairākas aizvēsturiskās sugas, kas dzīvoja no krīta perioda līdz kvartāra periodam (pirms 100—0,781 milj. gadiem). Mūsdienu abām sugām globāla izplatība, sastopamas atklātā jūrā mērenajos un tropiskajos ūdeņos.
