Siļķu haizivis (Lamna) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas.[1] Siļķu haizivs (Lamna nasus) sastopama Atlantijas okeāna ziemeļos un dienvidos, kā arī Indijas un Klusā okeāna dienvidos. Toties lašu haizivs (Lamna ditropis) tikai Klusā okeāna ziemeļdaļā.[1]
Siļķu haizivju ģints sugām raksturīga endotermija — tās spēj akumulēt vielmaiņā izdalīto siltumu, uzturot sava ķermeņa temperatūru augstāku, nekā tā ir ūdenim. Temperatūras starpība ar apkārtējo vidi var sasniegt 15,6 °C.[2][3] Līdzīgas īpašības zivīm ir vēl novērotas tikai dažām lielām, ātrām kaulzivīm — tunzivīm un zobenzivīm.
Siļķu haizvju ģints abām sugām ir drukns, spēcīgs ķermenis. Purns konisks, vidēji garš. Nāsis novietotas purna vidusdaļā. Mute plata, paraboliska. Zobi plāni, smaili, īlenveidīgi, ar gludām malām. Uz muguras divas trīsstūrveida spuras, no tām pirmā liela un augstu izcelta. Pirmā spura atrodas virs vai nedaudz aiz krūšu spuru pamatnes. Anālā spura atrodas zem otrās muguras spuras. Uz astes stumbra nelieli ķīļi.[4]
Siļķu haizivju ģints (Lamna)
Siļķu haizivis (Lamna) ir viena no makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) ģintīm, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas skrimšļzivju sugas. Siļķu haizivs (Lamna nasus) sastopama Atlantijas okeāna ziemeļos un dienvidos, kā arī Indijas un Klusā okeāna dienvidos. Toties lašu haizivs (Lamna ditropis) tikai Klusā okeāna ziemeļdaļā.
