Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida)[1] ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus. Paleozoja beigās tās izmira.
Zivju ķermeni klāja kosmīdās zvīņas. Uz ķermeņa bija liela segkaulu dažādība; purna daļā tie bieži vien saplūst. Dažām sugām var izdalīt dentale, pakauša maxillare, praemaxillare. Vaigu apgabala segkauli ir labi attīstīti. Galvas apakšdaļā ir gulārās plātnes (gulare). Smadzeņu kapsula bija ar dažādas pakāpes pārkaulojumu. Jūtīgie kanāli ir ieauguši dziļi galvas kaulos vai ādā. Parasti ir novērojamas bedrīšu līnijas. Neurālie loki ir saauguši. Dažām sugām ir konstatēti mugurkaula skriemeļi. Anālajā peldspurā var būt koncentrēts endoskelets. Astes peldspura heterocerkāla vai dificerkāla.
Dipterīdveidīgās zivis, domājams, dzīvoja ar ūdensaugiem bagātās ūdenstilpnēs. Barojās ar mazkustīgiem dzīvniekiem un augiem. Paleozoja foramas, iespējams, jau elpoja ar plaušām, lai gan daļa sugu, ūdenim izsīkstot, atradās īpatnējā ziemas guļā. Izrakumos, perma nogulumos, ir atrasti dipterīdveidīgo zivju „kokoni”.
(†) - izmirušu zivju grupa.
Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes syn. Dipterida) ir izmirušu divējādelpojošo zivju kārta, kas vidusdevonā un augšdevonā apdzīvoja saldūdens baseinus. Paleozoja beigās tās izmira.
