Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae). Nambatu dzimtā (Myrmecobiida) ir tikai viena suga — nambats (Myrmecobius fasciatus), bet plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae) apvieno apmēram 75 mūsdienās dzīvojošas sugas,[1] kas ir lielākā daļa Austrālijā dzīvojošo plēsīgo somaino zīdītāju. Tie ir caunsomaiņi, šaurpēdaiņi, velnsomaiņi, peļsomaiņi un žurksomaiņi. No plēsīgajiem mūsdienās dzīvojošiem somainiem zīdītājiem šai kārtai nav piederīgi bandikutveidīgie visēdāji — bandikuti un trušbandikuti, kā arī kurmjsomaiņi. Savukārt aizvēsturiskie lauvsomaiņi pieder diprotodontu kārtai (Diprotodontia), kuras visas mūsdienu sugas ir zālēdāji.
Plēsīgo somaiņu sugas mājo Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā un citās nelielās, tuvējās saliņās.[2] Pleistocēnā Austrālija ar sauszemes tiltiem bija savienota gan ar Tasmaniju, gan Jaungvineju, tādējādi sauszemes dzīvnieki brīvi pārvietojās starp šīm teritorijām.
Austrālijā vecākās zināmās plēsīgo somaiņu fosilijas atrastas Kvīnslendā, un tās ir vismaz 55 miljonus gadu vecas, saglabājoties no paleocēna. Tomēr lielākā daļa fosiliju ir saglabājušās no miocēna laika, un tās ir apmēram 23—16 miljonus gadu vecas. Šajā laikā Austrālijā valdīja silts tropu klimats un attīstījās daudzas un dažādas lietus mežu biomai raksturīgas sugas. Pirms 15 miljoniem gadu klimats kļuva vēsāks un sausāks, strauji attīstoties plēsīgo somaiņu sugu dažādībai.[2] Līdz mūsdienām ir izdzīvojuši tikai neliela auguma plēsīgie somaiņi, lielajiem plēsējiem izzūdot līdz ar cilvēka parādīšanos kontinentā, apmēram pirms 50 000 gadiem.[2]
Plēsīgajiem somaiņiem raksturīgs, ka abi dzimumi izskatās vienādi, tikai tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes. Mazākais šajā grupā ir garastainais peļsomainis (Planigale ingrami), kura ķermeņa garums var būt tikai 55 mm, svars 4,2 g.[3] Lielākais plēsīgo somaiņu kārtā bija, nu jau 1936. gadā izmirušais, Tasmanijas vilks (Thylacinus cynocephalus).[4] Tā ķermeņa garums, asti neskaitot, bija 100—130 cm, astes garums 50—65 cm, augstums skaustā apmēram 60 cm, svars 20—30 kg.[5] No mūsdienās dzīvojošām sugām lielākais ir Tasmanijas velns (Sarcophilus harrisii), kura ķermeņa garums ir 52—80 cm, svars līdz 12 kg.[6][7] Apmēram tikpat liels ir arī plankumainais caunsomainis (Dasyurus maculatus), kura ķermeņa garums ir 38—76 cm, svars 7 kg.[8] Kopumā lielākā daļa plēsīgo somaiņu veido grupu, kuras mazākās sugas ir apmēram peles lielumā, bet lielākās kaķa lielumā, atbilstoši sverot apmēram 15—2000 g.[4]
Plēsīgie somaiņi ir aktīvi krēslā un nakts laikā. Lielākā daļa sugu ir vienpatņi un vienas sugas pārstāvji tiekas tikai pārošanās laikā. Tie dzīvo alās un būvē migas, kuras izmanto mazuļu paslēpšanai, kad tie ir atstājuši mātes somu. Tā kā plēsīgie somaiņi nesvīst, karstā laikā tie sevi laiza, tādējādi atvēsinoties.[2] Pārošanās laikā vissekmīgākie ir lielāka auguma tēviņi, tādēļ, audzinot mazuļus, mātes īpaši rūpējas par jaunajiem tēviņiem, lai tie izaugtu pēc iespējas lielāki. Kad mātīte arvien retāk iegriežas mazuļu migā, lai tos zīdītu, tēviņi pamet migu, bet jaunās mātītes visu mūžu paliek mātes teritorijā.[2]
Plēsīgie somaiņi jeb plēsējsomaiņi (Dasyuromorphia) ir viena no Austrālijas somaiņu (Australidelphia) kārtām, kas apvieno divas mūsdienās dzīvojošas dzimtas un vienu izmirušo vilksomaiņu dzimtu (Thylacinidae). Nambatu dzimtā (Myrmecobiida) ir tikai viena suga — nambats (Myrmecobius fasciatus), bet plēsējsomaiņu dzimta (Dasyuridae) apvieno apmēram 75 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas ir lielākā daļa Austrālijā dzīvojošo plēsīgo somaino zīdītāju. Tie ir caunsomaiņi, šaurpēdaiņi, velnsomaiņi, peļsomaiņi un žurksomaiņi. No plēsīgajiem mūsdienās dzīvojošiem somainiem zīdītājiem šai kārtai nav piederīgi bandikutveidīgie visēdāji — bandikuti un trušbandikuti, kā arī kurmjsomaiņi. Savukārt aizvēsturiskie lauvsomaiņi pieder diprotodontu kārtai (Diprotodontia), kuras visas mūsdienu sugas ir zālēdāji.
