Mušveidīgie jeb īstaustekleņi (Brachycera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 4 infrakārtas.[2] Tā ir lielākā divspārņu apakškārta un apvieno apmēram 120 kukaiņu dzimtas. To galvenā pazīme ir saīsināti taustekļi, kuriem ir 8 vai mazāk posmi.[3] Lielākā daļa mušveidīgie kukaiņi ir plēsīgi vai maitēdāji. Salīdzinot ar odveidīgajiem (Nematocera) kukaiņiem, mušveidīgie ir spēcīgāk būvēti, to ķermeņi ir masīvāki un lielākā daļa no tiem spēj ļoti labi lidot.[4]
Latvijā sastopamas apmēram 3600 mušveidīgo kukaiņu sugas, kas pārstāv 59 dažādas dzimtas.[5]
Mušveidīgo divspārņu ekoloģija un bioloģija ir ļoti daudzveidīga. Vairāku dzimtu sugas sūc asinis, no tām Latvijā sastopamas, piemēram, kaulmušas (Hippoboscidae) un dunduri (Tabanidae).[6] Mājdzīvniekos parazitē spindeļu (Oestridae) kāpuri. Posmkājos, tārpos un gliemežos parazitē cikāžmušas (Pipunculidae), gliemežmušas (Sciomyzidae), kāpurmušas (Larvaevoridae), kuprmušas (Phoridae), lielgalves (Conopidae), pūkmušas (Bombyliidae) un zirnekļmušas (Acroceridae). Bišmušu (Braulidae) dzimtas divspārņi barojas medusbišu ligzdās ar vasku un ziedputekšņiem. Savukārt burkānmušu (Psilidae), stiebrmušu (Chloropidae) un raibspārnmušu (Tephritidae) kāpuri parazitē kultūraugos. Plēsīgi ir, piemēram, laupītājmušu (Asilidae), ziedmušu (Syrphidae) un medniekmušu (Rhagionidae) dzimtu pārstāvji. Dažādās organiskās atliekās mīt gaļasmušu (Sarcophagidae), līķmušu (Calliphoridae), mēslmušu (Scathophagidae) un citu dzimtu divspārņu kāpuri. Alotājmušu (Agromyzidae) kāpuri izalo dažādu augu lapas, bet augļmušu (Drosophilidae) dzimtas kāpuri dzīvo pūstošos un rūgstošos produktos.[6]
Mušveidīgo apakškārta (Brachycera)[2]
Mūsdienu klasifikācijā vairs netiek lietots laupītājmušu infrakārtas (Asilomorpha) taksons, tā kā tas ir parafilētisks. Visas kādreizājās laupītājmušu dzimtas iekļautas mušu infrakārtā.[2]
Mušveidīgie jeb īstaustekleņi (Brachycera) ir viena no divām divspārņu kārtas (Diptera) apakškārtām, kas apvieno 4 infrakārtas. Tā ir lielākā divspārņu apakškārta un apvieno apmēram 120 kukaiņu dzimtas. To galvenā pazīme ir saīsināti taustekļi, kuriem ir 8 vai mazāk posmi. Lielākā daļa mušveidīgie kukaiņi ir plēsīgi vai maitēdāji. Salīdzinot ar odveidīgajiem (Nematocera) kukaiņiem, mušveidīgie ir spēcīgāk būvēti, to ķermeņi ir masīvāki un lielākā daļa no tiem spēj ļoti labi lidot.
