Apakšmutes, apakšmutu ģints (Chondrostoma) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 20 saldūdens zivju sugas. Tās sastopamas Eiropā un Āzijā.[1] Dažām sugām ir ļoti ierobežota izplatība, dažas endēmās sugas mūsdienās ir ļoti retas un vismaz viena no šīm sugām (Škodras apakšmute[2]) ir izmirusi. Ķermenis apakšmutēm ir slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Mute vērsta uz leju.[3]
Saskaņā ar jaunākajiem ģeņētiskajiem pētījumiem 2007. gadā ģints tika sadalīta 6 atsevišķās daļās, izveidojot 5 jaunas ģintis: Ibērijas apakšmutes (Achondrostoma), Ibērijas bogas (Iberochondrostoma), viltus apakšmutes (Pseudochondrostoma), Dienvideiropas apakšmutes (Protochondrostoma) un Spānijas apakšmutes (Parachondrostoma). Iespējams, pēc papildu pētījumu veikšanas Ibērijas apakšmutes un Ibērijas bogas nākotnē var izrādīties tomēr viena ģints.[4][5] Balstoties uz ģenētiskajiem atklājumiem, 2016. gadā tika izdalīta sapalu dzimta.[6] Pirms tam šī zivju grupa tika sistematizēta kā karpu dzimtas apakšdzimta.
Latvijā līdz šim nav konstatēta neviena apakšmutu ģints suga, bet, iespējams, viena suga — apakšmute (Chondrostoma nasus) — arī mājo mūsu upēs, tā kā šī suga sastopama Lietuvā un Baltkrievijā, ar kurām Latvijai ir kopēji vairāki lielo upju baseini. Baltkrievijā tā ir parasta suga, bet Lietuvā reta.[3]
Apakšmutes, apakšmutu ģints (Chondrostoma) ir sapalu dzimtas (Leuciscidae) ģints, kas apvieno 20 saldūdens zivju sugas. Tās sastopamas Eiropā un Āzijā. Dažām sugām ir ļoti ierobežota izplatība, dažas endēmās sugas mūsdienās ir ļoti retas un vismaz viena no šīm sugām (Škodras apakšmute) ir izmirusi. Ķermenis apakšmutēm ir slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Mute vērsta uz leju.
