Žubītes, žubīšu ģints (Fringilla) ir neliela žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas ir vienīgā ģints žubīšu apakšdzimtā (Fringillinae). Tā apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras izplatītas Vecajā pasaulē.[1] Visplašāk sastopama ir parastā žubīte (Fringilla coelebs), kas mājo ne tikai Eirāzijā, bet arī Ziemeļāfrikā.[2] Toties Tenerifes zilā žubīte (Fringilla teydea) un Grankanārijas zilā žubīte (Fringilla polatzeki) ir endēmiskas Kanāriju salām.[1][3] Abas Kanāriju salu zilās žubītes nesenā pagātnē tika sistematizētas kā viena suga.[1]
Visas trīs sugas ir apmēram vienādi lielas (15 cm garas) un to forma ir apmēram vienāda.[4] Tām ir raksturīgais žubīšu dzimtas putnu lidojums - ātrs un viļņveidīgs (augšā, lejā), mijoties ātrai spārnu sasišanai un planēšanai ar piekļautiem spārniem.[5] Žubītes barojas gan ar sēklām, gan kukaiņiem. Savus mazuļus tās baro pamatā ar kukaiņiem.
Žubīšu apakšdzimta (Fringillinae)
Žubītes, žubīšu ģints (Fringilla) ir neliela žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints, kas ir vienīgā ģints žubīšu apakšdzimtā (Fringillinae). Tā apvieno 4 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras izplatītas Vecajā pasaulē. Visplašāk sastopama ir parastā žubīte (Fringilla coelebs), kas mājo ne tikai Eirāzijā, bet arī Ziemeļāfrikā. Toties Tenerifes zilā žubīte (Fringilla teydea) un Grankanārijas zilā žubīte (Fringilla polatzeki) ir endēmiskas Kanāriju salām. Abas Kanāriju salu zilās žubītes nesenā pagātnē tika sistematizētas kā viena suga.
