Ūdenspipars (latīņu: Polygonum hydropiper) ir viengadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs. Sastopams mitrās vietās - mežu laucēs, krūmājos, mitrās pļavās, ūdenstilpju un grāvju krastos. Latvijā bieži sastopams mitro smilšu pludmalēs.
Ūdenspipara vidējais garums ir no 15 līdz 70 centimetriem. Stublājs ir stāvs, sarkanīgs, kails, zarojas no pamata un galos nolīkst.
Lapas izkārtotas pamīšus. Tās ir vienkāršas, veselas lancetiskas vai lineāri lancetiskas (garumā 3 līdz 7 cm, platumā 0,5 līdz 5 cm). Lapas ir gludas, smailu galu, bet to pamats ir ķīļveidīgs.
Zieds ir šaurs, skrajas skaras garumā ir no 3 līdz 6 cm, sakārtotas skrajos, pārtrauktos ķekaros, kas galā nolīkst. Apziednis ir zaļganbalts vai rožaini iesārts (garumā apmēram 0,4 cm), ārpusē klāts ar punktveida dziedzeriem.
Zied no maija vidus līdz septembrim. Augļi ir eliptisks riekstiņš. Savu nosaukumu augs ieguvis savas sīvās, kodīgās garšas dēļ.
Latvijā sastopams visā teritorijā. Pasaulē izplatības areāls - ziemeļu apvidos Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
Ūdenspipars tiek izmantots kulinārijā, kosmētikā un tautas dziedniecībā
Ūdenspipars (latīņu: Polygonum hydropiper) ir viengadīgs sūreņu dzimtas lakstaugs. Sastopams mitrās vietās - mežu laucēs, krūmājos, mitrās pļavās, ūdenstilpju un grāvju krastos. Latvijā bieži sastopams mitro smilšu pludmalēs.
