Brūnā mušmire (latīņu: Amanita regalis) ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne. Sastopama salīdzinoši reti un galvenokārt tikai Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un Aļaskā. Sēnes augļķermeņi atgādina sarkano mušmiri un agrāk tā tika uzskatīta par sarkanās mušmires pasugu. No sarkanās mušmires atšķiras ar lielākiem izmēriem, brūnu cepurīti, iedzeltenu kātiņa pamatnes paresninājumu, nereti arī iedzeltenām cepurītes lapiņām un kātiņu. Brūnā mušmire veido mikorizu ar bērzu, priedi un egli.[1]
Brūnā mušmire ir indīga sēne. Tā kā tā ir reta, tās ķīmiskais sastāvs ir maz analizēts. Atsevišķos avotos, īpaši vēsturiskos, tā minēta kā nāvējoši indīga sēne, tomēr nāves gadījumi no tās nav bijuši, un vairākkārt apstiprināts, ka tās ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs sarkanajai mušmirei un panteru mušmirei.[2][3]
Brūnā mušmire satur trīs toksīnus: ibotēnskābi un muscimolu (abus 0,1-0,62% izžāvētu sēņu), kā arī muskazonu. Brūnā mušmire satur šos toksīnus lielākā koncentrācijā nekā sarkanā mušmire, līdz ar to tā ir indīgāka.[2]
Medicīnas literatūrā uzskaitītajos saindēšanās gadījumos galvenie simptomi ir vemšana, halucinācijas un apziņas traucējumi. Pilnīga atveseļošanās notiek 12-48 stundu laikā. Paliekoši organisma traucējumi un bojājumi nav konstatēti.[2]
Brūnā mušmire (latīņu: Amanita regalis) ir indīga un psihotropa mušmiru ģints sēne. Sastopama salīdzinoši reti un galvenokārt tikai Ziemeļeiropā, Austrumeiropā un Aļaskā. Sēnes augļķermeņi atgādina sarkano mušmiri un agrāk tā tika uzskatīta par sarkanās mušmires pasugu. No sarkanās mušmires atšķiras ar lielākiem izmēriem, brūnu cepurīti, iedzeltenu kātiņa pamatnes paresninājumu, nereti arī iedzeltenām cepurītes lapiņām un kātiņu. Brūnā mušmire veido mikorizu ar bērzu, priedi un egli.
