Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji. Plēsēju kārtā ir apmēram 260 sugas.
Pirmie plēsēji radās Ziemeļamerikā. Tie bija mazie, kokos dzīvojošie miacīdi, kas dzīvoja pirms 60 miljoniem gadu. Pirms 40 miljoniem gadu tie sadalījās divās apakškārtās: suņveidīgajos (Caniformia) un kaķveidīgajos (Feliformia). Mūsdienās plēsēji ir izplatīti gan uz sauszemes visos kontinentos, gan okeānos un jūrās.
Šīs kārtas pārstāvji būtiski atšķiras pēc ārējā izskata, fiziskā spēka un dzīvesveida. Vismazākais plēsējs ir zebiekste (Mustela nivalis),[1] kuras ķermeņa garums var būt tikai 11 cm un svars 25 g, bet lielākais sauszemes plēsējs ir polārlācis (Ursus maritimus), kura ķermenis var sasniegt līdz 3,4 m, bet masa 1000 kg.[2] Jūrā dzīvojošs lielākais plēsējs ir dienvidu jūraszilonis (Mirounga leonina), kura masa var sasniegt 5000 kg, bet ķermeņa garums 6,9 metrus. Dzimumu dimorfisms parasti ir vāji izteikts, kaut arī dažām sugām, īpaši airkājiem, tēviņi ir lielāki par mātītēm. Dažām sugām ir labi pamanāmas atšķirības, piemēram, lauvu tēviņiem ir krēpes, bet mātītēm to nav.
Plēsējiem atšķirībā no citiem zīdītājiem ir asi zobi, labi attīstīti ilkņi un dzerokļi. Ceturtais augšējais priekšdzeroklis un pirmais apakšējais aizmugurējais dzeroklis kalpo gaļas plēšanai. Tiem ir asi nagi, laba redze, oža un dzirde. Tam ir labi attīstītas visas maņas, lai atrastu un noķertu citus dzīvniekus. Tie labi skrien, dažas sugas spēj skriet ilgi un garas distances, bet lielākā daļa ir lieliski sprinteri. Pat lāči un jenoti, kas ārēji izskatās nedaudz lempīgi, spēj īsā distancē attīstīt ievērojamu ātrumu. Visātrākais sauszemes dzīvnieks pasaulē ir kaķu dzimtas plēsējs — gepards (Acinonyx jubatus),[3] kas īsā distancē var sasniegt 110 km/st. Plēsējiem, salīdzinot ar zālēdājiem, ir vienkārša gremošanas sistēma, kas pamatā piemērota gaļas ēšanai. Aklā zarna ir ļoti īsa un vienkārša vai tās nav vispār.
Dažas plēsēju dzimtas ir izteikti gaļēdāji un pārtiek tikai no dzīvnieku izcelsmes barības. Tādi ir kaķi, airkāji un sermuļi. Dažas sugas, kā jenoti un lāči ir visēdāji, bet lielā panda pamatā ir veģetāriete, lai gan pie iespējas barojas arī ar olām, zivīm un kukaiņiem. Daudzas sugas ir sociālas un medījot sadarbojas, tādējādi plēsēji spēj nomedīt upurus, kas ir daudz lielāki par tiem. Tomēr daudzas sugas ir vientuļnieces un medī pa vienam. Vieni no neatlaidīgākajiem medniekiem ir koijoti, kas var izsekot nolūkotu upuri ilgāk kā 8 stundas.[4]
Plēsējiem ir raksturīgs viens mazuļu metiens gadā, bet dažām sugām tie ir vairāki. Lieliem dzīvniekiem kā lāčiem mazuļi dzimst reizi 2—3 gados. Grūsnības periods atkarībā no sugas ilgst 50—115 dienas. Dažām sugām kā lāčiem un sermuļiem embrija attīstība tiek aizkavēta un grūsnība ir daudz garāka nekā patiesā embrija attīstība. Šāda pagarinātā grūsnība var ilgt 6—9 mēnešus. Mazuļu skaits parasti ir neliels, kas var būt 1—13. Mazuļi piedzimst nevarīgi, akli un nedzirdīgi. Lielākajai daļai sugu māte vai nu rūpējas viena pati vai pārī tā ir galvenā, kas rūpējas par mazuļiem.
Plēsēju kārta (Carnivora)
(†) — izmirusi organismu grupa.
Plēsēji (Carnivora, no carn — 'gaļa' un vorāre — 'rīt, ātri ēst') ir zīdītāju kārta, kuras lielākā pārstāvju daļa ir gaļēdāji. Plēsēju kārtā ir apmēram 260 sugas.
Pirmie plēsēji radās Ziemeļamerikā. Tie bija mazie, kokos dzīvojošie miacīdi, kas dzīvoja pirms 60 miljoniem gadu. Pirms 40 miljoniem gadu tie sadalījās divās apakškārtās: suņveidīgajos (Caniformia) un kaķveidīgajos (Feliformia). Mūsdienās plēsēji ir izplatīti gan uz sauszemes visos kontinentos, gan okeānos un jūrās.
