Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir kapibara un domesticētā jūrascūciņa.
Jūrascūciņu dzimtas sugas ir sastopamas visā Dienvidamerikas kontinentā, tās mājo gan atklātos, zālainos līdzenumos, mitrās savannās, akāciju mežos un tuksnešu krūmājos.
Izņemot maras, kuras ir līdzīgas trušiem, lielākajai daļai jūrascūciņu dzimtas sugu ir nelieli, smagnēji veidoti ķermeņi un lielas galvas. Lielākajai daļai astes ir ļoti īsas un gandrīz nesaskatāmas. Mazākā dzimtā ir Andu kalnu jūrascūciņa (Microcavia niata), kuras mazākās mātītes var svērt tikai 81 g,[1] bet lielākā ir kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris), kas ir arī lielākais grauzējs pasaulē. Tās ķermeņa garums var sasniegt 134 cm, svars 66 kg.[2]
Jūrascūciņu dzimtas sugas ir zālēdāji un atkarībā no sugas barojas ar zāli vai dažādu augu lapām. Savstarpējās attiecības atkarībā no sugas var būt ļoti dažādas. Ir sugas, kuras veido īslaicīgus barus, ir sugas, kuru tēviņi veido harēmus ar divām vai vairākām mātītēm, bet maras veido monogāmus pārus. Toties kapibaras veido baru (10 vai vairāk dzīvnieki), kuru vada dominants tēviņš. Barā ir gan mātītes, gan citi tēviņi un jaunie dzīvnieki.[3]
Jūrascūciņu dzimta (Caviidae)
Jūrascūciņu dzimta (Caviidae) ir jūrascūciņveidīgo (Caviomorpha) grauzēju dzimta, kas apvieno 21 mūsdienās dzīvojošas sugas 6 ģintīs. Pazīstamākās sugas ir kapibara un domesticētā jūrascūciņa.
Jūrascūciņu dzimtas sugas ir sastopamas visā Dienvidamerikas kontinentā, tās mājo gan atklātos, zālainos līdzenumos, mitrās savannās, akāciju mežos un tuksnešu krūmājos.
