Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas. Tās ir plaši izplatītas tropu un mērenās joslas jūrās.[1]
Senākās haizivju fosilijas ir apmēram 400 miljonus gadu vecas devona perioda fosilijas. Karbona perioda laikā haizivīm attīstījās daudzas, jaunas formas, no kurām lielākā daļa izmira perma perioda laikā. Izdzīvojušās sugas juras periodā piedzīvoja jaunu pārveidošānās un attīstības fāzi. Šajā laikā radās pirmās mūsdienu haizivis un rajas. Daudzas mūsdienās dzīvojošās sugas izveidojās krīta periodā vai agrāk.[2]
Plātņžauņi ir labi peldētāji un manevrētspējīgi. Tiem ir heterocerkālu astes spura.[3] Iekšējais skelets veidots no škrimšļa, ir galvaskausa skelets. Mugurkaula skriemeļi nodalīti. Plātņžauņiem nav peldpūšļa. Tiem atkarībā no sugas ir 5—7 žaunu loki, pāris krūšu un vēdera spuru, divas stingras muguras spuras un ādu sedz nelielas, plakoīdas zvīņas. Tēviņiem vēdera spura ir pārveidojusies par kopulācijas orgānu. Mute ventrāla, tas nozīmē, ka vienmēr atrodas vēdera pusē. Augšžoklis nav savienots ar galvaskausu, bet abi žokļi ir savienoti un darbojas kopā. Mūsdienu plātņžauņiem ir vairāki žokļu savienojuma veidi, kas nodrošina žokļiem spēju ļoti plati atvērties, pat aiz galvaskausa;[4] Dažos veidos kustīgi ir abi žokļi, citos apakšējais vai augšējais. Plātņžauņiem acīs ir gaismas membrāna (tapetum lucidum), kas nodrošina gaismas atstarošanos, uzlabojot redzi tumsā. Gremošanas sistēma ar kuņģi, turklāt zarnās ir spirāliskais vārstulis (12—13 vītnes).[3]
Plātņžauņi, plātžauņi, arī plātņžaunzivis (Elasmobranchii) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) apakšklase, kas apvieno 2 mūdienās dzīvojošu sugu virskārtas - haizivis un rajas. Tās ir plaši izplatītas tropu un mērenās joslas jūrās.
.jpg)
