Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.
Brazīlijas zorro pamatā apdzīvo Brazīlijas tropisko savannu - kampu, lai gan to var sastapt arī citos reģionos; retos mežos, krūmājos un kalnos[1]. Savanna katru gadu zaudē apmēram 3% no teritorijas, jo tā tiek apstrādāta un apsēta ar sojas pupām vai citiem kultūraugiem. Brazīlijas zorro labi piemērojas vides izmaiņām un turpina dzīvot arī apstrādātajos laukos, medījot kukaiņus[2].
Brazīlijas zorro ķermeņa garums 58 - 64 cm, astes garums 28 - 32 cm, svars 2,7 - 4 kg[3]. Tas ir slaids dzīvnieks ar paīsu, smailu purnu un lielām ausīm. Tam ir nelieli zobi, jo Brazīlijas zorro pamatā medī tikai kukaiņus. Brazīlijas zorro kažoks ir ar īsu spalvu un tumši pelēkā krāsā uz muguras, rudi brūns uz sāniem un kājām, bet pavēderē ir krēmīgi balts. Astes gals ir melns, kā arī astes virspuse ir tumša.
Brazīlijas zorro ir visēdājs, bet galvenkārt tas barojas ar termītiem, vabolēm un citiem kukaiņiem. Tas medī arī sīkus grauzējus. Medīt zorro dodas visas diennakts laikā[4]. Reižu pa reizei kāds zorro lauku saimniecībā noķer kādu vistu, tas ir iemesls kādēļ vietējie iedzīvotāji medī Brazīlijas zorro.
Rudenī pēc divu mēnešu grūsnības perioda mātītei piedzimst 2 - 4 kucēni.
Brazīlijas zorro (Pseudalopex vetulus) ir suņu dzimtas (Canidae) zorro ģints (Pseudalopex) plēsējs.
Vārds "zorro" spāņu valodā nozīmē "lapsa". Lai arī šos dzīvniekus mēdz saukt par lapsām, tie pieder pie suņu cilts nevis lapsu cilts. Tādēļ tos sauc par neīstajām jeb pseidolapsām (Pseudalopex), bet lapsas no lapsu cilts par īstajām lapsām.
Brazīlijas zorro pamatā apdzīvo Brazīlijas tropisko savannu - kampu, lai gan to var sastapt arī citos reģionos; retos mežos, krūmājos un kalnos. Savanna katru gadu zaudē apmēram 3% no teritorijas, jo tā tiek apstrādāta un apsēta ar sojas pupām vai citiem kultūraugiem. Brazīlijas zorro labi piemērojas vides izmaiņām un turpina dzīvot arī apstrādātajos laukos, medījot kukaiņus.
