Sīgu dzimta (Otididae) ir vienīgā sīgveidīgo putnu kārtas (Otidiformes) dzimta, kas apvieno 26 liela auguma, uz zemes dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs.[1] Sīgas ir Vecās Pasaules putni, kas mājo sausās, zāļainās biomās: savannā un stepē.[2] Sastopamas Āfrikā, Āzjā, Eiropā un Austrālijā. Lielākā sugu dažādība mājo Āfrikā.[3]
Latvijā varētu būt iespējams novērot 3 sīgu dzimtas sugas: apkakles sīgu (Chlamydotis macqueenii),[4] lielo sīgu (Otis tarda) un mazo sīgu (Tetrax tetrax).[5] Tomēr neviena no trīs sugām dabā nav novērota kopš 1910. gada.[6]
Sīgas ir lieli vai vidēji lieli putni. Lielākā daļa sugu ļoti lieli putni. Tām ir masīvi ķermeņi ar smailu krūšukurvi. Kājas garas un spēcīgas. Pēdām iztrūkst aizmugurējais pirksts, kuru citi putni izmanto, lai aptvertu koka zaru. Sīgas nekad nesēžas koka zaros un vienmēr uzturas uz zemes, kad nelido.[7] Apspalvojums lielākajai daļai sugu kriptisks, dažādos brūnos toņos. Tomēr tēviņu apspalvojums ir nedaudz košāks, kontrastaināks nekā mātītēm.[2][7]
Lielākie dzimtā ir lielo sīgu (Otis) un milzu sīgu (Ardeotis) ģinšu pārstāvji. Īpaši lieli ir tēviņi, kuri ir apmēram metru augsti un kuru svars ir 10—24 kg. Lielākās dzimtā ir lielā sīga (Otis tarda) un Kori sīga (Ardeotis kori), to svars ir 18—24 kg, ķermeņa garums var sasniegt 120 cm. Līdz ar paugurknābja gulbi tie ir smagākie lidojošie putni pasaulē.[2][3][7][8] Vienas no mazākajām dzimtā ir cekulainā sīga (Sypheotides indicus), rudcekula sīga (Lophotis savilei) un mazā sīga (Tetrax tetrax),[7] kurām visām ķermeņa garums ir nedaudz lielāks kā 40 cm.[9][10][11] Vismazākā ir mazā brūnā sīga (Eupodotis humilis), kuras ķermeņa garums ir līdz 40 cm.[12]
Lielākajai daļai sīgu sugu mātītes ir izteikti mazākas nekā tēviņi, parasti par apmēram 30% mazākas, bet reizēm pat vairāk kā divas reizes mazākas.[2] Dažām sugām mātītes ir lielākas nekā tēviņi, piemēram, cekulainajai sīgai.[10] Šīs sugas mēdz saukt arī par florikāniem.
Sīgas galvenokārt uzturas uz zemes. Bieži redzamas ļoti lēni soļojot vai nekustīgi stāvot un saplūstot ar zālaugiem. Labprātāk iet un skrien, nevis lido. Lai arī sīgas nelido bieži, tomēr, ja tās paceļas spārnos, lidojums ir spēcīgs.[7] Sīgām ir ļoti izteiksmīgi un interesanti riesta rituāli: tēviņš izmaina savu izskatu, izplešot rīkles maisus un saslienot cekulus, veic dažādus palēcienus, tai skaitā veicot dramatiskas cilpas gaisā, un dauza pēdas pret zemi.[7]
Sīgas ir visēdājas un barojas ar sēklām un bezmugurkaulniekiem. Ligzda ir vienkārša iedobe, kas izkašņāta zemē, tādēļ perējums ir diezgan neaizsargāts no plēsējiem. Dējumā ir 3—5 tumšas, raibumotas olas. Perē tikai mātīte.[13]
Sīgu dzimta (Otididae)[1]
Sīgu dzimta (Otididae) ir vienīgā sīgveidīgo putnu kārtas (Otidiformes) dzimta, kas apvieno 26 liela auguma, uz zemes dzīvojošas putnu sugas un kas tiek iedalītas 11 ģintīs. Sīgas ir Vecās Pasaules putni, kas mājo sausās, zāļainās biomās: savannā un stepē. Sastopamas Āfrikā, Āzjā, Eiropā un Austrālijā. Lielākā sugu dažādība mājo Āfrikā.
_(7083219537).jpg)
.jpg)
