Žirafu dzimta (Giraffidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimtām, kurā ietilpst 2 mūsdienās eksistējošas ģintis: žirafes un okapi.[1]
Abas mūsdienu ģintis mājo Āfrikā, lai gan kādreiz žirafu dzimta bija plaši sazarota un izplatīta ne tikai Āfrikā, bet arī Eirāzijā. Vislielākā žirafu dzimtas dažādība bija sastopama miocēna laikā pirms 20 miljoniem gadu. Abu sugu dzīves veids ir diezgan atšķirīgs, jo to apdzīvotās biomas ir ļoti atšķirīgas. Žirafe ir sastopama atklātajā savannas biomā, bet okapi biezajos Kongo lietus mežos. Okapi ir vientuļnieki ar nelielu apdzīvoto teritoriju, bet žirafes veido barus, kuros ir līdz 25 dzīvniekiem. Abu ģinšu sugas pamatā barojas ar koku zariem, bet tās barojas arī ar zāli.[1]
Žirafu dzimtas dzīvnieki ir liela vai ļoti liela auguma. Okapi sver apmēram 250 kg, bet žirafe var svērt vairāk kā 1500 kg.[1] Lai arī ārēji abu ģinšu sugas nav uzkrītoši līdzīgas, tomēr tām ir dažas kopīgas īpašības. Tiem ir raksturīgas garas, šauras galvas, plānas lūpas, tumšas, garas mēles, un to īsie ragi ir klāti ar ādu. Galvenā atšķirība starp abām sugām ir tā, ka okapi nav ļoti garā žirafes kakla un kāju, bet abu ģinšu sugām ir garas pēdas, kas balstās uz 2 pirkstiem.[1] Trešais un ceturtais pirksts ir pilnībā neattīstīti. Žirafu dzimtas dzīvniekiem tāpat kā pārējiem atgremotājiem ir 4 kameru kuņģis, un tās barību sakožļā divas reizes. Pirmo reizi steidzīgi un pavirši, otrā reizē daļēji sagremoto barību tās atrij un rūpīgi pārkožļā vēlreiz. Augšžoklī tiem nav priekšzobu, kas aizstāti ar raupju aukslēju sabiezinājumu. Starp apakšžokļa priekšzobiem un dzerokļiem ir liela atstarpe. Dzerokļi ir piemēroti cietas, šķiedrainas barības sakošļāšanai.[2]
Žirafu dzimta (Giraffidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) viena no atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimtām, kurā ietilpst 2 mūsdienās eksistējošas ģintis: žirafes un okapi.
