Jandzi milzu mīkstbruņurupucis, arī Sarkanās upes milzu mīkstbruņurupucis (Rafetus swinhoei) ir ārkārtīgi reta mīkstbruņurupuču dzimtas suga, kas bija sastopama Ķīnā un Vjetnamā. Abi nosaukumi raksturo sugas kādreizējo ģeogrāfisko izplatību.[1][2][3][4] 2012. gadā bija atlikuši 4 šīs sugas īpatņi, un to pieskaitīja pie Zemeslodes 100 visapdraudētākajām sugām.[5] Vienīgais pāris mitinās Sudžou zoodārzā Ķīnā, taču visi olu dējumi līdz šim bijuši neauglīgi.
Lielākais saldūdens bruņurupucis. Garumā var sasniegt vismaz 60 cm, iespējams, arī 80 cm, svars — 100 kg. Pēc citām ziņām, šī milzeņa muguras vairogs jeb karapakss var pārsniegt 1 m, un tas var svērt līdz pat 120 kg.[5] Iegarenais, plakanais karapakss bez ragvielas vairodziņiem, zaļganā olīvkrāsā ar lielu skaitu dzelteniem plankumiem un punktiņiem. Purns iegarens ar cauruļveidīgām nāsīm. Galva, kakls no melnas līdz olīvzaļganai, izraiboti dzeltenu rakstu. Tēviņš lielāks, to raksturo arī gara, resna aste.[6][7]
Zinātniski sugu 1873. gadā aprakstīja bruņurupuču eksperts Džons Grejs Britu muzejā pēc eksemplāra, kuru atsūtīja no Šanhajas. Grejs to nosauca par Oscaria swinhoei un raksturoja kā "visbrīnišķīgākās dūņu bruņurupuču sugas, kādas jebkur esmu novērojis, lielu paraugu".[8]
1880. gadā franču misionārs un zoologs Pjērs Marī Heude ieguva piecus eksemplārus Šanhajas apkārtnē, aprakstot tos kā piecas dažādas Yuen ģints sugas. Ģints nosaukumu viņš atvasināja no ķīniešu vārda yüen, kas nozīmē "liels bruņurupucis".[9] Turpmāk šo sugu pieskaitīja Trionyx (1889), Pelodiscus (1893) un Pelochelys (1984) ģintīm. Rafetus ģintī mīkstbruņurupuci iedalīja 1987. gadā.[9]
Daži vjetnamiešu biologi kā atsevišķu sugu izdala Rafetus leloii, kuras pēdējais pārstāvis līdz 2016. gadam dzīvoja Huaņkima ezerā Hanojā. Vietējie iedzīvotāji to bija iesaukuši par Cụ Rùa ("lielo bruņurupuču vectēvu"). Tomēr lielākā pētnieku daļa to klasificē kā Rafetus swinhoei.[10]
Bija sastopams Jandzi upē un Taihu ezerā starp Dzjansu un Džedzjanas provincēm Ķīnas austrumos. Pēdējais dzīvais savvaļas eksemplārs tika noķerts 1998. gadā Juaņdzjanas jeb Sarkanajā upē Juņnaņas provincē valsts dienvidos, netālu no Vjetnamas robežas. Pēc noķeršanas bruņurupuci atbrīvoja.
2011. gadā Huaņkima ezerā sagūstīja pēdējo tur mītošo sugas pārstāvi, kurš bija guvis ievainojumu. Tas nomira 2016. gada janvārī, un šobrīd zināmi trīs milzu mīkstbruņurupuča īpatņi. Viens no tiem dzīvo Dongmo ezerā Hanojā. Atlikušie divi veido pāri Sudžou zoodārzā Ķīnas austrumos.[5]
Pārtiek no gliemjiem, kukaiņiem, vēžveidīgajiem un dumbrāju augu sēklām.[6]
Jandzi mīkstbruņurupuča tēlam bija īpaša nozīme reģiona kultūrvēsturē. Viens no mītiem vēsta, ka 1428. gadā vjetnamieši sakāva ķīniešu armiju ar zelta bruņurupuča dāvāto zobenu. Tomēr ārišķīga, ceremoniāla godināšana sugu pasargāt nespēja. Medības, vides izpostīšana un piesārņošana ir noteicošie iemesli, kas tik dramatiski samazinājuši bruņurupuču populāciju.[5]
Jandzi milzu mīkstbruņurupucis, arī Sarkanās upes milzu mīkstbruņurupucis (Rafetus swinhoei) ir ārkārtīgi reta mīkstbruņurupuču dzimtas suga, kas bija sastopama Ķīnā un Vjetnamā. Abi nosaukumi raksturo sugas kādreizējo ģeogrāfisko izplatību. 2012. gadā bija atlikuši 4 šīs sugas īpatņi, un to pieskaitīja pie Zemeslodes 100 visapdraudētākajām sugām. Vienīgais pāris mitinās Sudžou zoodārzā Ķīnā, taču visi olu dējumi līdz šim bijuši neauglīgi.
