Augstais lāčpurns (Morchella elata) ir Latvijā reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.
Tāpat kā pārējo sēņu sistemātiku, XXI gadsimta sākumā arī lāčpurnu klasifikāciju zinātnieki ģenētisko pētījumu rezultātā sākuši revidēt un šis process paredzami aizņems vēl vairākas desmitgades. Kamēr tas nav noslēdzies, Latvijas avoti lieto veco sistemātiku. Augstā lāčpurna gadījumā no jaunajiem pētījumiem izriet, ka Amerikas kontinentā augošie "augstie lāčpurni" pārstāv atsevišķas sugas, nevis ir augstā lāčpurna lokālas formas.[1]
Saprofīts. Aug pa vienam vai grupās aprīļa beigās un maijā lapu un skuju koku mežos, arī dārzos un pagalmos, bagātīgā augsnē,[2] ābolu pūšanas vietās,[5] zem dzīvžogiem vai skujkoku mizu mulčā.[4] Paretam kāpu smiltājos.[6] Reizēm masveidīgi izdegumos. Sastopams Eiropā, lokālās formas vai vizuāli neatšķiramas citas radnieciskas sugas arī Vidusāzijā, Austrālijā un Ziemeļamerikā.
Tāpat kā citi Eiropas lāčpurni, augstvērtīga un pasaulē populāra ēdamā sēne. Ēdams pēc vismaz 10 minūšu termiskas apstrādes, kas samazina tajā iespējami esošo neidentificēto toksīnu daudzumu. Dažiem alerģiskiem indivīdiem izsauc nelielus un diennakts laikā pārejošus gremošanas trakta vai nervu sistēmas traucējumus, tāpēc pirmoreiz ēdot lāčpurnus, ieteicams sākt ar nelielu porciju.
Ķīnā tiek veikti mēģinājumi audzēt augstos lāčpurnus un to klada radnieciskās sugas. Pašreizējais komerciālais efekts ir neliels lāčpurnu micēlija ātrās novecošanās dēļ.[7]
Līdzīgi ir smailie lāčpurni, kuru kātiņš ir pie cepurītes ir ievērojami tievāks par to, kamēr augstajam lāčpurnam tas pie savienojuma ir gandrīz līdzīgs cepurītes resnumam. Visi lāčpurni, ar kurām Latvijā šo sugu var sajaukt, ir ēdami. Bisītes jeb ķerveļi un ķēvpupi atšķiras no lāčpurniem ar savu virsmu, kura vienmēr ir izlocīti krunkaina, kamēr lāčpurniem — tīkloti šūnaina.
Augstais lāčpurns (Morchella elata) ir Latvijā reta lāčpurnu ģints sēne, kuras augļķermeņi pēc apstrādes ir ēdami.