Airkājvēži, peldkājvēži (Copepoda) ir žokļkājvēžu klases apakšklase. Reizēm tā tiek iedalīta kā kārta.
Brīvi dzīvojošie airkāji ir sīki, slaidi, parasti 0,5 - 2 mm gari, retumis līdz 1 cm gari. To ķermenis labi segmentēts; galvas nodalījums saaudzis ar vienu vai diviem krūšu segmentiem. Tiem ir tikai nauplija acs, saliktās acis visiem izzudušas. Līdz ar pieciem divzarainiem, saplacinātiem krūšu kāju pāriem speciāla lokomotoro orgānu funkcija ir arī galvas ekstremitātēm. Vēders parasti sastāv no 4 posmiem. Pirmajā posmā atrodas dzimumatvere. Vēdera nodalījumam nav ekstremitāšu, tā galā ir anālā daiva ar divzarainu dakšiņu. Parazītisko airkāju ķermeņa forma ir ļoti daudzveidīga - gan maisveida, gan ārkārtīgi izstiepta; segmentācija gan vairāk, gan mazāk izzudusi; dakša reducējusies.
Airkāju tēviņi ir mazāki par mātītēm. Pārošanās laikā tēviņš ar taustekļiem satur mātīti un piestiprina tās dzimumatveres tuvumā desveidīgus spermatoforus, no kuriem sperma iekļūst mātītes sēklas uztvērējos un olu dēšanas laika tās apaugļo. Mātīte dažkārt dēj olas katru atsevišķi, bet parasti tās ar olvada sekrētu salipina kopā un piestiprina pie olvada atveres, līdz izšķiļas mazuļi. Airkāji vienmēr attīstās ar metamorfozi. Tā sākas ar nauplija fāzi, kurai seko metanauplija un kopepodīta fāze.
Parazītiskajiem airkājiem no olas kāpurs izšķiļas metanauplija fāzē. Kopepodīta fāzē parazīti piestiprinās pie plekstu dzimtas (Pleuronectidae) zivju žaunām ar pieres dziedzera sekrētu. Kopepodīta fāzē vairākkārt met ādu, līdz ar to regresīvi mainās parazīta forma, turklāt kājas pārvēršas par neposmainiem un nekustīgiem izaugumiem; šādas kopepodīta fāzes stadijas sauc par kūniņu. Pēdējā kūniņas stadija pēc ādas nomešanas pāriet dzimumgatavības fāzē. Šajā fāzē vēži kādu laiku dzīvo brīvi un pārojas. Pēc pārošanās tēviņš nobeidzas, bet mātīte piestiprinās pie jauna saimnieka; šis otrais saimnieks ir kāda mencu dzimtas zivs. Mātītei, kas piestiprinājusies pie zivs žaunām, ķermeņa priekšgalā parādās trīs zaraini izaugumi, kas ieaug saimnieka audos; sakarā ar dzimumdziedzeru milzīgo attīstību vēža tārpveida vēders sasniedz milzīgu apmēru.
Starp airkājiem ir visas pārejas no brīvi dzīvojošām formām līdz tipiskiem parazītiem, par kuru piederību pie airkāju kārtas liecina tikai to attīstība. Daži brīvi dzīvojošie airkāji sastopami atklātos ūdeņos, kur tie ir svarīga un pastāvīga planktona sastāvdaļa. Daļa airkāju sugu ziemā un pavasarī noteikti dominē starp planktona elementiem. Citi turpretim pieder pie piedibens faunas. Jūrās sastop vairāk airkāju sugu nekā saldūdeņos. Ar airkājiem barojas dažādi ūdensdzīvnieki.
Airkājiem ir sastopams paaudžu cikliskums, turklāt atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem un ūdensbaseina stāvokļa viena un tā pati suga var būt gan monocikliska, gan dicikliska, gan policikliska. Kā apkārtējie apstākļi ietekmē paaudžu maiņu, par piemēru var noderēt Diaptomus gracilis, kura paaudžu cikls pārtraucas rudenī, ja ūdensbaseins stipri aizaug un pelaģiskais dzīves veids kļūst neiespējams. Neaizaugušā ūdensbaseina Diaptomus gracilis paaudžu monocikliska attīstība notiek cauru gadu.
Pasaulē ir zināmas ap 14000 sugām, kas iedalītas 210 dzimtās un 10 kārtās. Latvijā ir zināmi vairāk, kā 50 sugu pārstāvji no 3 kartām: Ciklopoīdi (Cyclopoida), Kalanoīdi (Calanoida) un Harpaktikoīdi (Harpacticoida).
Apakšklase Airkājvēži (Copepoda)
Airkājvēži, peldkājvēži (Copepoda) ir žokļkājvēžu klases apakšklase. Reizēm tā tiek iedalīta kā kārta.
