Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[1]
Pļavas čipste ligzdo Grenlandes austrumu malā, Islandē, Eiropas ziemeļdaļā, sākot ar Franciju (dienvidu virzienā sasniedzot Francijas centrālo daļu) un beidzot ar Rumāniju un Kaukāza kalniem. Ligzdošanas areāls virzienā uz austrumiem turpinās līdz Obas upei Āzijas ziemeļrietumos.[2][3][4] Ligzdo no jūras līmeņa līdz 3000 m virs jūras līmeņa, tomēr galvenokārt zonā 800—1600 m virs jūras līmeņa.[5]
Ziemo Eiropas dienvidos un rietumos, ziemeļu virzienā sasniedzot Dāniju, Ziemeļāfrikas rietumos, Tuvajos Austrumos, Arābijas ziemeļos, Irānā, Aizkaukāzā un vietām Centrālāzijā.[2][3][4] Rietumeiropas populācija ir nometnieki. Tomēr arī šī populācija ziemas periodā pārlido tuvāk okeānam vai uzturas zemienēs.[2][3]
Latvijā pļavas čipste ir parasta un izplatīta ligzdotāja. Tā arī bieži caurceļo. Ziemo reti, bet, sākot ar 21. gadsimtu, arvien biežāk.[4]
Pļavas čipste ir neliela auguma čipste ar noapaļotiem spārniem, smalku, slaidu knābi. Tās ķermeņa garums ir 14—15,5 cm, spārnu plētums 22—25 cm, svars 14,5—23 g.[5][6][7] Vidējais svars tēviņam ir apmēram 18,6 g, mātītei 19,5 g.[7]
Apspalvojums pelēkbrūni raibumots: galvas virsa, mugura un spārnu virspuses tumšas ar zaļganu tonējumu, pakakle, krūtis un vēders gaiši, salmu dzelteni. Spārnu lidspalvām gaišas maliņas. Aste tumši brūna ar zaļganu tonējumu centrālajām lidspalvām, malējās spalvas gaišas. Acis tumši brūnas, tās ieskauj gaišs gredzens.[5][6]
Pirkstam, kas vērsts uz aizmuguri, ir garš, gandrīz taisns nags, garāks par pašu pirkstu. Kājas gaiši brūnas, knābja augšējā daļa tumši brūna, apakšējā gaiši brūna.[6] Tumšo vaigu ietver gaiša josla, kas atgādina gaišas ūsas. Abi dzimumi izskatās vienādi. Jaunie putni ir gaišāk brūni ar vājāk izteiktu raibumojumu uz krūtīm un sāniem.[5]
Pļavas čipste ir līdzīga koku čipstei un sarkanrīkles čipstei. Tomēr pirmajai ir slaidāks knābis, tumšāka galva un bagātīgāks raibumojums, kā koku čipstei. Krūtis dzeltenīgas, bez sarkanbrūnā tonējuma, kāds ir sarkanrīkles čipstei.[6]
Pļavas čipste ir kustīgs, skaļš putniņš, kas uzturas atklātās ainavās, piemēram, tundrā, tīrelī, pļavās, meža pļaviņās, ganībās un jūras krasta kāpās.[5][6] Tās maskējošais apspalvojums pļavas čipsti padara gandrīz neredzamu. Tā galvenokārt uzturas uz zemes, iet un skrien, pa ceļam uzlasot barību. Ātri pārskrienot no vienas vietas uz otru, šķiet, ka pa pļavu skrien pele.[5] Ārpus vairošanās sezonas uzturas baros, kas var būt gan lielāki, gan mazāki. Lidojums viļņveida, turklāt lidojot pļavas čipste visu laiku sasaucas ar pārējiem barā.[5] Migrācijas lidojumi notiek galvenokārt naktī.[6]
Pļavas čipste galvenokārt barojas uz zemes, vietās ar zemu veģetāciju. Reizēm ķer kukaiņus lidojumā, bet tas notiek ļoti reti. Mēdz barību meklēt arī seklā ūdenī. Barojas ar nelieliem bezmugurkaulniekiem, piemēram, kukaiņiem, zirnekļiem, gliemežiem un tārpiem. Rudenī un ziemā arī ar sēklām.[5]
Pļavas čipstes veido monogāmus pārus. Ligzdošanas sezona no aprīļa līdz augustam, augstu kalnos tā sākas vēlāk. Sezonā parasti divi perējumi, var būt arī trešais. Ligzda atrodas uz zemes, noslēpta zem garākiem augu ceriem. To būvē tikai mātīte. Ligzda vīta no sausas zāles, lapām, salmiem, sūnām un ķērpjiem. Iekšpuse izklāta ar ļoti smalku zāli un dzīvnieku vilnu.
Dējumā 2—7 (parasti 4—6) baltas vai pelēkas olas ar tumši brūniem raibumiņiem. Perē tikai mātīte, inkubācijas periods ilgst 12—15 dienas. Reizēm tēviņš palīdz perēt. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni ligzdu atstāj pirms ir sākuši lidot, apmēram 10—14 dienu vecumā. Vecāki tos turpina barot vēl 2 nedēļas. Pļavas čipstes ligzdā bieži olu iedēj dzeguze.[5][6]
Pļavas čipste jeb pļavu čipste (Anthus pratensis) ir maza auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Āzijas rietumos un Āfrikā. Ģeogrāfisko variāciju nav.
_-_geograph.org.uk_-_419182.jpg)
_(13).jpg)
