Blyth's Reed Warbler

Les especies d'aves con nome común en llingua asturiana márquense como ^NOA. En casu contrariu, conséñase'l nome científicu o de la SEO.

Acrocephalus dumetorum,^[2] ye una especie d'ave paseriforme perteneciente a la familia Acrocephalidae. Alcuéntrase n'Asia y este d'Europa. Ye un ave migratoria que pasa los iviernos n'India y Sri Lanka. L'hábitat estrémase d'otros carriceros, yá que nun frecuenta los cañaverales nin la exuberante vexetación de los banzaos.

Descripción

Ye un carricín de tamañu mediu, qu'algama los 12.5 - 14 cm de llargu. El plumaxe ye de color pardu percima y claro per debaxo, ensin rayes. Los sexos son bien asemeyaos d'apariencia. Los mozos son más mariellos per debaxo que los adultos.

Hábitat y distribución

Esta pequeña ave vive en carbes, de cutiu cerca de l'agua, pero nun s'atopa nos banzaos. Habita en zones templaes d'Asia y Europa oriental. Ye un ave migratoria, qu'envierna na India y Sri Lanka. N'Europa occidental considérase un vagamundu raru.

Reproducción

Na dómina de cría, la meyor manera d'identificalo ye'l cantar, lentu y repetitivu. Fai'l nial nun parrotal, onde pon de 4 a 6 güevos.

Alimentación

Como la mayoría de les carriceros son insectívoros, pero tamién come material vexetal, incluyendo les bagues.

Referencies

Bibliografía

• Esta obra deriva de la traducción de Boscarla dels matolls de Wikipedia - catalán, espublizada polos sos editores baxo la Llicencia de documentación llibre de GNU y la Llicencia Creative Commons Atribución-CompartirIgual 3.0 Unported.
• Golley, Mark and Richard Millington (1996) Identification of Blyth's Reed Warbler in the field Birding World 9(9): 351-353
• Vinicombe, Keith (2002) Identification matters: Agrocephalus Birdwatch 124:27-30

Enllaces esternos

• Wikimedia Commons acueye conteníu multimedia sobre Acrocephalus dumetorum .
• Avibase Links in turn to Flickr Handguide.

Esta páxina forma parte del wikiproyeutu Aves, un esfuerciu collaborativu col fin d'ameyorar y organizar tolos conteníos rellacionaos con esti tema. Visita la páxina d'alderique del proyeutu pa collaborar y facer entrugues o suxerencies.

Ar rouzegan-Rusia (liester : rouzeganed-Rusia)^[1] pe rouzegan-Blyth (liester : rouzeganed-Blyth)^[1], a zo ur spesad golvaneged bihan, Acrocephalus dumetorum an anv skiantel anezhañ.

Doareoù pennañ

Boued

Amprevanetaerien eo laboused ar spesad dreist-holl daoust ma plij dezhe debriñ hugennoù ivez.

Annez

Neizhañ a ra ar spesad el lodenn gerreizh eus Azia hag en darn vrasañ eus Europa ar Reter tra ma nij kuit da India ha Sri Lanka da c'hoañviñ^[2].

Liammoù diavaez

• Acrocephalus dumetorum war al lec'hienn BirdLife International.
• Acrocephalus dumetorum war lec'hienn an International Union for Conservation of Nature (IUCN).

Notennoù ha daveennoù

La boscarla dels matolls o buscarla dels matolls a les illes o xitxarra dels matolls al País Valencià (Acrocephalus dumetorum) és un ocell de la família dels acrocefàlids (Acrocephalidae), dins l'ordre dels passeriformes. L'hàbitat el diferencia d'altres boscarles, ja que no freqüenta els canyars ni l'exuberant vegetació dels pantans. Es considera una espècie monotípica.

Morfologia

• És una boscarla mitjana, que fa 12.5 - 14 cm de llargària.
• El plomatge és marró per sobre i clar per sota, sense ratlles.
• Els sexes són molt semblants.
• Els joves són més grocs per sota que no els adults.

Hàbitat i distribució

Aquesta petita au viu als matolls, sovint prop de l'aigua, però no es troba en els pantans. Habita en zones temperades d'Àsia i Europa oriental. És una au migratòria, que hiverna a l'Índia i Sri Lanka. En Europa occidental es considera un divagant rar, i la presència als Països Catalans és esporàdica.

Reproducció

En l'època de cria, la millor manera d'identificar-lo és el cant, lent i repetitiu. Fa el niu en un arbust, on pon 4 - 6 ous.

Alimentació

Com la majoria de les boscarles són insectívors, però també menja material vegetal, incloent baies.

A Wikimedia Commons hi ha contingut multimèdia relatiu a: Boscarla dels matolls

Aderyn a rhywogaeth o adar yw Telor cyrs Blyth (sy'n enw gwrywaidd; enw lluosog: telorion cyrs Blyth) a adnabyddir hefyd gyda'i enw gwyddonol Acrocephalus dumetorum; yr enw Saesneg arno yw Blyth's reed warbler. Mae'n perthyn i deulu'r Teloriaid (yr Hen Fyd) (Lladin: Sylviidae) sydd yn urdd y Passeriformes.^[1] Dyma aderyn sydd i'w gael yng ngwledydd Prydain ac mae i'w ganfod yng Nghymru.

Talfyrir yr enw Lladin yn aml yn A. dumetorum, sef enw'r rhywogaeth.^[2] Mae'r rhywogaeth hon i'w chanfod yn Asia ac Ewrop.

Teulu

Mae'r telor cyrs Blyth yn perthyn i deulu'r Teloriaid (yr Hen Fyd) (Lladin: Sylviidae). Dyma rai o aelodau eraill y teulu:

Rhestr Wicidata:

rhywogaeth enw tacson delwedd Crombec aelwyn Sylvietta leucophrys Preblyn coed adeinwinau Stachyris erythroptera Preblyn coed Austen Stachyris oglei Preblyn coed bronwyn Stachyris grammiceps Preblyn coed gyddfddu Stachyris nigricollis Preblyn coed gyddflwyd Stachyris nigriceps Preblyn coed torchddu Stachyris melanothorax Preblyn corun cennog Malacopteron cinereum Stachyris strialata Stachyris strialata Telor daear Jafa Tesia superciliaris

Gweler hefyd

• Rhestr Goch yr IUCN

Cyfeiriadau

Rákosník pokřovní (Acrocephalus dumetorum) je malý zpěvný pták z čeledi rákosníkovitých.

Rozšíření

Hnízdí v mírném pásu Asie a nejvýchodnější Evropy, zimuje v Indii a na Cejlonu. Vzácně zalétává do západní Evropy, v Česku byl zaznamenán zatím pouze jednou, v červnu 2014 u Bukovského rybníka u Těchařovic v okrese Příbram.^[2]

Popis

Je to středně velký rákosník, na délku měří 12,5–14 cm.

Reference

1. ↑ Červený seznam IUCN 2018.1. 5. července 2018. Dostupné online. [cit. 2018-08-09]
2. ↑ Muláček R., Zicha F., Moudrý Z. & Studecký J.: První doložený výskyt rákosníka pokřovního (Acrocephalus dumetorum) v České republice. Sylvia 51: 93–96.

Odkazy

• Obrázky, zvuky či videa k tématu rákosník pokřovní ve Wikimedia Commons

Tento článek je příliš stručný nebo postrádá důležité informace.
Pomozte Wikipedii tím, že jej vhodně rozšíříte. Nevkládejte však bez oprávnění cizí texty.

Der Buschrohrsänger (Acrocephalus dumetorum) ist ein Singvogel aus der Gattung der Rohrsänger (Acrocephalus) und der Familie der Rohrsängerartigen (Acrocephalidae). Es werden keine Unterarten beschrieben.

Der Buschrohrsänger ist in Mitteleuropa eine sehr seltene Ausnahmeerscheinung. Sein Brutgebiet erstreckt sich vom südlichen Finnland und dem Baltikum nach Osten.^[1]

Beschreibung

Der Buschrohrsänger ist etwa 11 bis 17 Zentimeter lang und hat eine Flügellänge von 5,8 bis 6,5 Zentimetern. Das Gewicht beträgt etwa 9 bis 15 Gramm. Der Buschrohrsänger ist optisch kaum vom Teich- oder Sumpfrohrsänger zu unterscheiden. Die Oberseite ist grau-braun, sein Unterseite olive-beige. Der etwas kräftigere und längere Schnabel hat eine diffuse, dunkle Unterschnabelspitze. Männchen und Weibchen haben die gleiche Färbung. Die kontrastlosen Schirmfedern sowie die kürzere Handschwingenprojektion sind weitere Unterscheidungsmerkmale. Als sicherstes Unterscheidungsmerkmal gilt jedoch der Gesang. Häufig nachts zu hören, imitiert er andere Vogelstimmen deutlich langsamer als der Sumpfrohrsänger. Häufig sind melodiöse Anteile enthalten.

Lebensraum

Sein Verbreitungsgebiet reicht in der westlichsten Ausdehnung vom Süden Finnlands und dem Baltikum nach Osten. Im Nordosten Polens sowie ganz Weißrussland ist er anzutreffen. Die südliche Verbreitungsgrenze verläuft vom äußersten Norden der Ukraine über Russland, Kasachstan, Turkmenistan, Usbekistan, Iran und Tadschikistan bis Nepal, Sri Lanka und Afghanistan. Die Überwinterungsgebiete liegen in Indien. Der Buschrohrsänger brütet in buschreicher Landschaft. Aber auch auf Lichtungen in Laubwäldern oder in flussnahen Gebüschen ist er anzutreffen. Schilfgebiete mit stehendem Wasser werden gemieden. Das Nest wird etwa in dichten Stauden gebaut.

In Deutschland konnte der Singvogel unter anderem im Drömling (2016) nachgewiesen werden.^[1]

Fortpflanzung

Die Hauptbrutzeit der Buschrohrsängers ist Ende Mai bis August.

Literatur

• Lars Svensson, Peter J. Grant, Killian Mullarney, Dan Zetterström: Der neue Kosmos Vogelführer. Franckh-Kosmos Verlag, Stuttgart 1999, ISBN 3-440-07720-9.
• Lars Svensson: Identification Guide to European Passerines. British Trust of Ornithology, Schweden (Södertälje) 1992, ISBN 91-630-1118-2.

Einzelnachweise

1. ↑ ^{a b} Neue Vogelart im Drömling. AZ-Online. Abgerufen am 5. Oktober 2016.

Kjarrljómari (frøðiheiti - Acrocephalus dumetorum)

Sí eisini

• Fuglar í Føroyum

Сад хăмăш кайăкĕ (лат. Acrocephalus dumetorum) — лат. Acrocephalidae йышне кĕрекен юрлакан кайăк.

Вуламалли

• Svensson, Grant, Mullarney, Zetterström: Der neue Kosmos Vogelführer, Franckh-Kosmos Verlag, Stuttgart 1999, ISBN 3-440-07720-9
• Lars Svensson: Identification Guide to European Passerines, British Trust of Ornithology, Schweden (Södertälje) 1992, ISBN 91-630-1118-2

Каçăсем

• Позвоночные животные России: Садовая камышовка

Тал ҡурҙайы, ҡамыш турғайы, ҡамыш сыпсығы (рус. Садовая камышовка, лат. Acrocephalus dumetorum)— турғайҙар отрядендәге ҡош.

Ҡылыҡһырлама

Турғайҙан бәләкәйерәк. Үлән араларында, тал ботаҡтарында пырхылдап •осоп йөрөүсе бәләкәй генә теремек ҡош. Дөйөм төҫө кө¬рәнһыу ерән, һырт яғы ҡарараҡ, кәүҙәһенең аҫ яғы сағыуыраҡ. Ҡойроғоноң осо түңәрәкләнеп тора. Башҡа ҡурҙайҙарҙан ныҡ сыбар булыуы менән айырыла.

Тауышы

Тауышы көслө генә: «шиҡ-шиҡ».

Йәшәү рәүеше

Аҡ сәпсеккә йәки ауыл ҡарлуға¬сына оҡшатып, сырылдап һайрай. Баҫыу ситтәрендәге бейек үлән араларында, һыу буйындағы ҡамышлыҡтарҙа, таллыҡтарҙа йәшәй. Күсмә ҡош. Киң генә таралған. Төр¬лө бөжәктәр менән туҡлана. Ояһын үлән һабаҡтарына беркетеп эшләй. Көрән һәм ҡыҙғылт һоро таптар менән сыбарланған 4—5 бөртөк алһыу аҡ, аҡ, һорғолт аҡ йәки һарғылт аҡ йомортҡаһы була.

Әҙәбиәт

• Э.Ф. Ишбирҙин. Башҡортостан ҡоштары китабы. Өфө,1986 йыл. ИБ №3478 28.693.35 И 90
• Остапенко В. А. Птицы в вашем доме: Справочное пособие. — М.: Арнадия, 1996. - ISBN 5-88666-011-9

Иҫкәрмәләр

ट्याकट्याके नेपालमा पाइने एक प्रकारको चराको नाम हो । यसलाई अङ्ग्रेजीमा ब्लिथस् रिड वार्ब्लर (Blyth's Reed Warbler) भनिन्छ ।

यो पनि हेर्नुहोस्

सन्दर्भ सामग्रीहरू

बाह्य लिङ्कहरू

ਦੱਭ ਪਿੱਦੀ (ਅੰਗਰੇਜ਼ੀ: Blyth's reed warbler; Acrocephalus dumetorum) ਇੱਕ ਚਿੜੀਨੁਮਾ ਛੋਟੇ ਆਕਾਰ ਡਾ ਪੰਛੀ ਹੈ।ਇਹ ਧੁਰ ਪੂਰਬੀ ਏਸ਼ੀਆ ਖੇਤਰਾਂ ਵਿੱਚ ਆਪਣੀ ਵੰਸ਼ ਉਤਪਤੀ ਕਰਦਾ ਹੈ ਅਤੇ ਮਾਦਾ ਆਲਣੇ ਵਿੱਚ 4-6 ਅੰਡੇ ਦਿੰਦੀ ਹੈ। ਇਹ ਪੰਛੀ ਸਰਦੀਆਂ ਵਿਚ ਭਾਰਤ ਅਤੇ ਸ੍ਰੀ ਲੰਕਾ ਵਿਚ ਪ੍ਰਵਾਸ ਕਰਦਾ ਹੈ।

ਇਸ ਪੰਛੀ ਦਾ ਅੰਗ੍ਰੇਜ਼ੀ ਵਿੱਚ ਨਾਮ ਅੰਗ੍ਰੇਜ਼ ਜੀਵ ਵਿਗਿਆਨੀ ਐਡਵਰਡ ਬਲਾਈਥ ਦੇ ਨਾਮ ਤੇ ਪਿਆ ਹੈ।ਆਪਣੀ ਵੰਸ਼ ਉਤਪਤੀ ਦੇ ਦਿਨਾ ਵਿਚ ਇਹ ਪੰਛੀ ਵਾਰ ਵਾਰ ਚਹਿਚਹੁੰਦੀ ਆਵਾਜ਼ ਕਰਦਾ ਹੈ।

ਦੱਭ ਪਿੱਦੀ ਦਾਆਕਾਰ ਦਰਮਿਆਨਾ, 12.5-14 cm ਹੁੰਦਾ ਹੈ।

Gallery and song

• ਕ੍ਰਿਸ਼ਨਾ ਜੰਗਲੀ ਜੀਵ ਰੱਖ , ਆਂਧਰਾ ਪ੍ਰਦੇਸ਼ , ਭਾਰਤ .

• ਕ੍ਰਿਸ਼ਨਾ ਜੰਗਲੀ ਜੀਵ ਰੱਖ, ਆਂਧਰਾ ਪ੍ਰਦੇਸ਼, ਭਾਰਤ .

• ਕ੍ਰਿਸ਼ਨਾ ਜੰਗਲੀ ਜੀਵ ਰੱਖ, ਆਂਧਰਾ ਪ੍ਰਦੇਸ਼, ਭਾਰਤ .

• 
• ਹੈਦਰਾਬਾਦ, ਭਾਰਤ.

• ਹੈਦਰਾਬਾਦ, ਭਾਰਤ.

• ਸਰਦੀਆਂ ਵਿੱਚ ਗਾਉਂਦਾ ਪੰਛੀ ਦੱਭ ਪਿੱਦੀ

ਹਵਾਲੇ

ਹੋਰ ਅਧਿਐਨ ਲਈ

ਪਹਿਚਾਣ

• Golley, Mark and Richard Millington (1996) Identification of Blyth's Reed Warbler in the field Birding World 9(9): 351-353
• Vinicombe, Keith (2002) Identification matters: Agrocephalus Birdwatch 124:27-30

ਬਾਹਰੀ ਲਿੰਕ

• Avibase Links in turn to Flickr Handguide.

பிளித் நாணல் கதிர்குருவி (Acrocephalus dumetorum) ஐரோப்பா, மத்திய ஆசியா, இந்தியத் துணைக்கண்டம் ஆகிய பகுதிகளில் காணப்படும் ஒரு வகை நாணல் கதிர்குருவி ஆகும். சிட்டுக்குருவியை விட சற்று சிறிய (நீளம் 14 cm) குருவியான இது ரஷ்யா, ஸ்கான்டினாவியா உள்ளிட்ட ஐரோப்பியப் பகுதிகளிலும் வடக்கு ஈரான், பாகிஸ்தானின் குவெட்டா மாகாணம் ஆகிய பகுதிகளில் இனப்பெருக்கம் செய்து^[2] வலசை போகும் காலத்தில் கிட்டத்தட்ட அனைத்து குருவிகளும் இந்தியா, வங்கதேசம் மற்றும் இலங்கையில் காணப்படுகின்றன.

பொது இயல்புகள்

நாணல் கதிர்குருவி என்ற பெயரைப் பெற்றிருந்தாலும் இது பெரும்பாலும் நாணல்களில் காணப்படுவதில்லை; மாறாக, நீர்நிலைகளை விட்டு தொலைவில் புதர்கள் அதிகம் உள்ள இடங்களில் காணப்படும். பார்ப்பதற்கு இவை இடுனா பேரின வகை கதிர்குருவிகளில் Iduna rama -வைப் போல் இருக்கும்; ஆனால் அவற்றின் குணமான, மரங்களின் மத்தியிலும் உச்சியிலும் காணப்படும் தன்மை பிளித் நாணல் குருவிகளிடம் இல்லை -- மாறாக, இவை பெரும்பாலும் புதர்களின் அடிப்பகுதியிலும் தரையிலும் இருக்கும் தன்மை உடையன.[1]

பரவலும் வாழிடமும்

பரவல்

ஐரோப்பாவில்: கிழக்கில் உருசியா, வடக்கில் பின்லாந்து வரையிலும் மேற்கே ஐசுலாந்து வரையிலும் தெற்கே அவுஸ்திரியா வரையிலும்,

ஆசியாவில்: தெற்கில் பாகிஸ்தான் வரையிலும் மத்தியில் கசகஸ்தான் தஜிகிஸ்தான் உள்ளிட்ட பகுதிகளிலும் கிழக்கே மங்கோலியா வரையிலும் இது காணப்படுகிறது.

வலசை போகும் இடங்கள்: பெரும்பாலும் இந்தியத் துணைக்கண்டம் மற்றும் மயன்மார்.

வாழிடம்

சமவெளிப் பகுதிகள், மலைப் பகுதிகளில் 2100 மீ வரையிலும்

இனங்காண உதவும் குறிப்புகள்

உருவம்

மேல்பகுதி :ஆலிவ் பச்சை கலந்த பழுப்பு நிறம்

கண்மேலம் (அல்லது புருவமேலம்) : கண்ணிற்கு முன் பகுதியில் மட்டும் தெளிவாக இருக்கும்

அடிப்பகுதி : வெண்ணிற தொண்டையும் பிற பகுதிகள் வெளிர் மஞ்சள் நிறமும் கொண்டது

பாலின வேறுபாடு: இல்லை

மேற்கோள்கள்

1. ↑ "Acrocephalus dumetorum". பன்னாட்டு இயற்கைப் பாதுகாப்புச் சங்கத்தின் செம்பட்டியல் பதிப்பு 2013.2. பன்னாட்டு இயற்கைப் பாதுகாப்புச் சங்கம் (2012). பார்த்த நாள் 26 November 2013.
2. ↑ Ali, Salim & Ripley, S. Dillon (1997). Handbook of the Birds of India and Pakistan. Oxford University Press, Delhi. p. 108

'

ಬೂದು ಉಲಿಯಕ್ಕಿ' {Blyth's Reed Warbler} ಇದು ಉಲಿಯಕ್ಕಿಯಂತೆಯೇ ಇರುವ ಒಂದು ಹಕ್ಕಿ.ಗುಬ್ಬಚ್ಚಿಗಿಂತ ಸಣ್ಣದಾದ ಹಕ್ಕಿ.ಇದು ಒಂದು ವಲಸೆ ಹಕ್ಕಿ. ಯುರೇಷಿಯಾ ದೆಲ್ಲೆಡೆ ಕಂಡು ಬರುತ್ತದೆ. ಪಾಚಿಮಿಶ್ರಿತ ಕಂದು ಬಣ್ಣ.. ಹೊಟ್ಟೆ,ಕತ್ತು,ತಳಭಾಗ ಮಾಸಲು ಬಿಳಿ. ಚೌಗು ಪ್ರದೇಶಗಳಲ್ಲಿ ಹೆಚ್ಚಾಗಿ ಕಂಡುಬರುತ್ತದೆ.

ಛಾಯಾಂಕನ

• in Krishna Wildlife Sanctuary, Andhra Pradesh, India.

• in Krishna Wildlife Sanctuary, Andhra Pradesh, India.

• in Krishna Wildlife Sanctuary, Andhra Pradesh, India.

• 
• in Hyderabad, India.

• in Hyderabad, India.

• Partial song in winter quarters

ಉಲ್ಲೇಖಗಳು

1. ↑ BirdLife International (2004). Acrocephalus dumetorum. 2006. IUCN Red List of Threatened Species. IUCN 2006. www.iucnredlist.org. Retrieved on 12 May 2006. Database entry includes justification for why this species is of least concern

Blyth's reed warbler (Acrocephalus dumetorum) is an Old World warbler in the genus Acrocephalus. It breeds in the Palearctic and easternmost Europe. It is migratory, wintering in Bangladesh, India and Sri Lanka. It is one of the most common winter warblers in those countries. It is a rare vagrant to western Europe.

Etymology

This bird is named after the British zoologist Edward Blyth. The genus name Acrocephalus is from Ancient Greek akros, "highest", and kephale, "head". It is possible that Naumann and Naumann thought akros meant "sharp-pointed". The specific dumetorum is from Latin dumetum, "thicket".^[2]

Description

This small passerine bird is a species found in scrub or clearings, often near water, but it is not found in marshes. 4-6 eggs are laid in a nest in a bush.

This is a medium-sized warbler, 12.5-14 cm in length. The adult has a plain brown back and pale underparts. It can easily be confused with the reed warbler, the marsh warbler and some of the Hippolais warblers. It is most like the reed warbler but is greyer on the back, the forehead is less flattened and the bill is less strong and pointed. The sexes are identical, as with most warblers, but young birds are yellower below.

Habitat

The habitat of Blyth's reed warbler is different from the reedbeds favoured by the reed warbler or the rank vegetation of the marsh warbler: this species chooses trees or bushes as songposts. Like most warblers, it is insectivorous, but will take other small food items, including berries.

In the breeding season, the best identification feature is the song, which is slow and repetitive, with much mimicry of other birds, punctuated with scales and typically acrocephaline whistles.

References

La Arbedokanbirdo, Acrocephalus dumetorum, estas birdo de la genro Acrocephalus aŭ kanbirdoj kiuj estas brunecaj birdoj kiuj loĝas en kareksejoj kaj apartenas al la familio de Akrocefaledoj, sed iam estis inkludataj en la grupo de Silviedoj. Ili reproduktiĝas en moderklimata Azio kaj plej orienta Eŭropo. Ili estas migrantaj, kiuj vintras en Barato kaj Srilanko. Ĝi estas unu el la plej komunaj vintrantaj akrocefaledoj en tiuj landoj. Ĝi estas rara vaganto en okcidenta Eŭropo.

Tiu palearktisa malgranda paserina birdo estas specio troviĝanta en arbustaroj aŭ klaraĵoj, ofte ĉe akvo, sed ĝi ne troviĝas en marĉoj. La ino demetas 4-6 ovojn en nesto en arbusto.

Tiu estas mezgranda kanbirdo, 12.5–14 cm longa. Plenkreskulo havas tutbrunan dorson kaj palajn subajn partojn. Estas hela superokula strio kaj la birdo estas pli malhelbruna ĉe krono kaj flugilbordoj. Ĝi povas esti facile konfuzata kun la Kanbirdo, Grenokanbirdo kaj kun kelkaj el la kanbirdoj el la genro Hippolais. Ĝi estas kiel la Kanbirdo, sed ĝi estas pli griza dorse, la frunto estas malpli ebeneca kaj la beko estas malpli forta kaj pinteca. Ambaŭ seksoj estas identaj, kiel ĉe plej parto de kanbirdoj, sed junuloj estas pli flavaj sube.

La habitato estas diferenca el la kareksejoj kiuj preferas la Kanbirdo aŭ la preferata vegetaĵaro de la Grenokanbirdo, ĉar tiu specio elektas arbojn aŭ arbustojn kiel ripozejoj. Kiel plej parto de kanbirdoj, ankaŭ la Arbedokanbirdo estas insektovora, sed manĝas ankaŭ aliajn malgradnajn aĵojn kiel berojn.

En la reprodukta sezono, la plej bona identigilo estas la kanto, kiu estas malrapida kaj ripeteca, kun multe da imitado de aliaj birdoj, punktitaj per skaloj kaj tipaj akrocefalaj fajfoj.

Tiun birdospecion priskribis unuafoje la britia zoologo Edward Blyth kaj en kelkaj lingvoj, ankaŭ la specio estas nomata laŭ li.

Referencoj

Plia legado

Identigilo

• Golley, Mark kaj Richard Millington (1996) Identification of Blyth's Reed Warbler in the field Birding World 9(9): 351-353
• Vinicombe, Keith (2002) Identification matters: Agrocephalus Birdwatch 124:27-30

Bildaro

• Ĉe Naturrezervejo Kriŝna, Andra-Pradeŝo, Barato.

• Ĉe Naturrezervejo Kriŝna, Andra-Pradeŝo, Barato.

• Ĉe Naturrezervejo Kriŝna, Andra-Pradeŝo, Barato.

• 
• Ĉe Hajderabado.

• Ĉe Hajderabado.

El carricero de Blyth (Acrocephalus dumetorum)^[2]​ es una especie de ave paseriforme de la familia Acrocephalidae propia de Asia y este de Europa. Es un ave migratoria que pasa los inviernos en India y Sri Lanka. El hábitat lo diferencia de otros carriceros, ya que no frecuenta los cañaverales ni la exuberante vegetación de los pantanos.

Descripción

Es un carricero de tamaño medio, que alcanza los 12,5 - 14 cm de largo. El plumaje es de color pardo por encima y claro por debajo, sin rayas. Los sexos son muy similares de apariencia. Los jóvenes son más amarillos por debajo que los adultos.

Hábitat y distribución

Esta pequeña ave vive en matorrales, a menudo cerca del agua, pero no se encuentra en los pantanos. Habita en zonas templadas de Asia y Europa oriental. Es un ave migratoria, que inverna en la India y Sri Lanka. En Europa occidental se considera un vagabundo raro.

Reproducción

En la época de cría, la mejor manera de identificarlo es el canto, lento y repetitivo. Hace el nido en un arbusto, donde pone de 4 a 6 huevos.

Alimentación

Como la mayoría de las carriceros son insectívoros, pero también come material vegetal, incluidas las bayas.

Referencias

Aed-roolind (Acrocephalus dumetorum) on põõsalindlaste sugukonda kuuluv linnuliik.

Aed-roolind pesitseb ka Eestis.

Välislingid

• Aed-roolind andmebaasis eElurikkus

Acrocephalus dumetorum Acrocephalus generoko animalia da. Hegaztien barruko Acrocephalidae familian sailkatua dago.

Erreferentziak

Kanpo estekak

• World Bird Names

Ikus, gainera

• Acrocephalus
• Acrocephalidae

Viitakerttunen (Acrocephalus dumetorum) on pieni varpuslintu. Lajin kuvaili ja nimesi Edward Blyth vuonna 1849.

Koko ja ulkonäkö

Viitakerttunen on keskikokoinen kerttu. Sen pituus on 12,5–14 senttimetriä, siipien kärkiväli 17-19 cm ja paino 9-15 g, keskimäärin 11,5-12 g. Aikuisella yksilöllä on tasaisen ruskeanvihreä selkäpuoli ja vaalea vatsa ja lyhyt silmäkulmajuova. Lajin voi helposti sekoittaa rytikerttuseen ja luhtakerttuseen. Viitakerttunen erotetaan helpoiten äänestä, mutta pukutuntomerkkeinä toimivat muun muassa vihertävä sävy ja lyhyt käsisiiven ulottuma.

Laulu on taitavaa. Luhtakerttusen lauluun verrattuna viitakerttusella on hyvin rauhallinen tahti; vihellyksiä ja lurituksia toistellaan hitaaseen tahtiin, esimerkiksi "dyy, dyy, dyy.. tsilylitt tsilylitt tvii tvii tvii..". Laulu sisältää paljon matkintoja.

Vanhin suomalainen rengastettu viitakerttunen on ollut 6 vuotta 11 kuukautta 27 päivää vanha. Se on samalla Euroopan vanhin viitakerttunen.

Levinneisyys

Viitakerttunen on levinnyt lauhkeaan osaan Aasiaa ja Itä-Eurooppaan. Laji talvehtii Intiassa ja Sri Lankassa. Euroopassa se on kaakkoinen laji, Suomessa se on levinnyt maan eteläosiin. Yleisin se on Itä- ja Kaakkois-Suomessa, kannoissa on vuosittaista vaihtelua. 1990-luvun lopulla Suomessa pesi noin 7 000 paria. Länsi-Euroopan kannasta valtaosa pesii Suomessa.

Elinympäristö

Yleensä kuivan maan pensaikot, esimerkiksi peltoheitot, puutarhat, valtaojien varret ja tienvarsien ryteiköt.

Lisääntyminen

Naaras rakentaa korimaisen, korsien varassa roikkuvan pesän muutaman kymmenen senttimetrin korkeudelle johonkin tiheikköön, esimerkiksi nokkosten ja mesiangervojen sekaan. Munia on keskimäärin 5, joita molemmat emot hautovat noin 2 viikkoa. Poikaset lähtevät pesästä lentokyvyttöminä alle 2-viikkoisina.

Ravinto

Hyönteissyöjä.

Lähteet

Aiheesta muualla

• Hottola, Petri 1988: Dumarin alula. - Lintumies 1.1988 s. 26-27. LYL.
• Koskimies, Pertti 1980: Breeding biology of Blyth´s Reed Warbler Acrocephalus dumetorum in SE Finland. - Ornis Fennica 57:26-32.
• Viitakerttunen Lintukuva.fi-verkkopalvelussa

Acrocephalus dumetorum

La Rousserolle des buissons (Acrocephalus dumetorum) est une espèce de passereaux appartenant à la famille des Acrocephalidae.

Proche de la rousserolle verderolle cette espèce migratrice nidifie en Europe de l'Est et en Asie (Russie) et fait l'objet de rares observations en Europe occidentale lors de migrations alors que l'essentiel des populations passe l'hiver dans le sous-continent indien jusqu'au sud du Sri-Lanka.

A folosa de Blyth^[2] (Acrocephalus dumetorum), é un paxaro da familia dos sílvidos (Sylviidae) que cría en Asia e no leste de Europa.

Descrición

É unha folosa de tamaño mediano que mide entre 12,5 e 14 cm. de lonxitude. Os adultos teñen a parte superior do corpo castaña e son máis pálidos por debaixo. É doado confundila coa folosa das canaveiras ou fulepa dos carrizos (Acrocephalus scirpaceus) e con algunhas folosas do xénero Hippolais. Diferénciase da folosa das canaveiras por teren o lombo máis agrisado, a fronte menos patela e o bico menos forte e afiado. Os dous sexos teñen coloracións idénticas, pero os exemplares novos son máis amarelos na zona ventral.

Na época reprodutora a súa característica máis distintiva e o seu canto, lento e repetitivo, con imitacións do doutras aves e puntuado coas escalas e os asubíos típico das folosas.

Hábitat e distribución

A diferenza das folosas das canaveiras non son amigas de viviren nos pantanos, e prefiren claros ou zonas de mato, as miúdo preto da auga. Como pousadeiros para cantar usan árbores e arbustos. Son aves migratorias, que abandonan os seus territorios de cría asiáticos e do leste de Europa para pasa-lo inverno na India e Sri Lanka. Na Europa occidental aparecen só ocasionalmente coma divagantes.

Conduta

Coma case tódalas folosas aliméntanse de insectos, pero poden apañar outras pezas pequenas de alimento coma as bagas. Fan o niño entre o mato e poñen entre catro e seis ovos.

Notas

Véxase tamén

Binomas Acrocephalus dumetorum

Sodinė nendrinukė (lot. Acrocephalus dumetorum, angl. Blyth's Reed Warbler) – devynbalsinių (Sylviidae) šeimos paukštis.

Išvaizda

Sodinė nendrinukė mažesnė už naminį žvirblį. Gana panaši į kitas nendrinukes, atskirti galima tik iš sparnų ir giesmės. Patino ir patelės nugarinė pusė priklausomai nuo apdaro senumo gelsvai ruda ar gelsvai pilka. Pilvinė pusė balta, rusvo atspalvio, kuris būna ryškesnis rudenį ir jauniklių. Kūno šonai pilko ar gelsvai pilko atspalvio.

Paplitimas

Eurazijoje paplitusi nuo rytinės Baltijos pakrantės iki Senos aukštupio, Sajanų, Altajaus, Tian Šanio. Šiaurėje arealas siekia pietinę Suomiją, Onegos ežerą, Pečioros aukštupį, Obės, Jenisejaus vidurupį, pietuose tęsiasi iki Latvijos, šiaurinės Baltarusijos, Volgos vidurupio, Kopetdago, Irano. Gyvena pietinėje Švedijoje. Dabar sodinės nendrinukės arealas plečiasi vakarų ir pietvakarių kryptimi. Žiemoja Pietų ir Pietryčių Azijoje.

Lietuvoje labai reta rūšis, pirmą kartą pastebėta 1976 m.

Biologija

Veisimosi periodu gyvena pamiškėse, soduose, dažniausiai netoli vandens. Lizdus suka vešlioje žolėje, rečiau žemuose krūmuose. Primena karklinės nendrinukės biotopą.

Pavasarį pirmieji grįžta patinai, patelės kiek vėliau. Užimtoje teritorijoje patinai daug gieda, ypač naktį, neretai ir visą parą. Susiporavę naktį nutyla, jų trumpos giesmės girdimos tik dieną. Lizdą suka tik patelė, patinas jai padeda. Sodinė nendrinukė kiek dažniau suka lizdą ties krūmo išsišakojimu, panašiai kaip tošinukė. Vienoje dėtyje paprastai būna 4–6 kiaušiniai, perimi apie dvi savaites. Dar silpnai skraidantys 10–12 dienų jaunikliai palieka lizdą. Abu porelės nariai po to juos dar maitina 10–22 dienas.

Minta vabzdžiais, jų lervomis, vorais.

Vikiteka

Šaltiniai

• Lietuvos fauna: paukščiai, 2 knyga. Sud. V. Logminas. – Vilnius: Mokslas, 1991.

Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum) ir neliels kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) dziedātājputns. Sastopams Eiropas austrumdaļā, Centrālāzijā un Dienvidāzijā.^[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.^[2]

Izplatība

Krūmu ķauķis ir gājputns. Ligzdošanas areāla lielākā daļa izvietojas Krievijā, tās vidienē no Karēlijas līdz Urāliem un tālāk pāri Sibīrijas dienvidu daļai līdz Baikālam. Samērā parasts ligzdotājs krūmu ķauķis ir arī Somijas dienvidu daļā, Igaunijā, Latvijā un Baltkrievijas austrumu daļā. Lietuvā ligzdo mazākā skaitā. Nelielā skaitā, domājams, ligzdo arī Polijas austrumos un Zviedrijas dienvidos. Areāla dienvidu atzars Centrālāzijā sniedzas pāri Kirgizstānai līdz Uzbekistānas austrumiem un Afganistānas ziemeļiem.

Ziemo Nepālā, Indijā, Bangladešā un Šrilankā.^[1][3] Retumis ieklejo Rietumeiropā.^[1]

Latvijā

Krūmu ķauķis kā ligzdotājs Latvijā pirmo reizi konstatēts 1944. gadā, tomēr izteikts ligzdotāju skaita pieaugums atzīmēts, sākot ar 1970. gadiem. Šobrīd vietām, austrumu un dienvidu Latvijā, ir samērā parasts ligzdotājs. Retāks ligzdotājs krūmu ķauķis ir Kurzemē. Rudenī praktiski nav novērots, iespējams, tāpēc, ka diezgan agri aizceļo dienvidaustrumu virzienā uz ziemošanas vietām.^[3]

Izskats

Krūmu ķauķis ir vidēja auguma, slaids ķauķis ar īsiem, noapaļotiem spārniem un noapaļotu asti. Ķermeņa garums 12—14 cm, spārnu plētums 17—19 cm, svars 8—20 g (parasti ap 11 g).^[4][5]

Apspalvojums vienkrāsains, neuzkrītošs, bez svītrojuma un raibumojuma, mugurpuse nedaudz tumšāka nekā pavēdere. Mugura un spārni vēsi pelēkbrūni vai olīvbrūni, reizēm ar rudu toni, īpaši uz spārniem un muguras lejas daļā. Raksturīgi, ka rudenī pēc spalvu nomaiņas apspalvojums kļūst rudāks un siltāks. Pakakle gaiša, zemaste balta. Virs acs gara, šaura un gaiša uzacs. Lidspalvām gaišas maliņas. Kājas var būt gan tumši brūnas un pelēkas, gan gaišas, smilšu brūnas. Smailais knābis tumšs. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunie putni košāki, rudāki nekā pieaugušie īpatņi.^[5][6][7]

Līdzīgas sugas

Krūmu ķauķis ir grūti atšķirams no purva ķauķa un ezeru ķauķa. Sugas salīdzinot, krūmu ķauķa apspalvojums ir pelēcīgāks, vēsāk brūns nekā purva ķauķim un ezeru ķauķim. Līdzīgs ir arī niedru strazds, kas ir lielāks, ar spēcīgu knābi.^[5][8]

Uzvedība

Krūmu ķauķis piemērojies dažādiem biotopiem un atšķirībā no citiem Kāpelētājķauķiem apmetas ne tikai ūdens tuvumā, uzturoties kokos un krūmos.^[1] Sastopams no jūras līmeņa līdz 2000 m virs jūras līmeņa.^[5] Ligzdo dažādos krūmājos, kas jaukti ar garu zāli, jaunos mežos, pāraugušās pļavās, applūdušās bērzu un vitolu audzēs, meža stepē, purvos un citās mitrās vietās, ūdenstilpju krastus ieskaitot.^[1] Ļoti kustīgs un enerģisks ķauķis.^[7]

Barība

Krūmu ķauķis galvenokārt barojas ar kukaiņiem, piemēram, ar viedienītēm, spārēm, strauteņiem un taisnspārņiem. Barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, piemēram, zirnekļiem, māņzirnekļiem, gliemežiem, kā arī nelielos daudzumos ar sēklām.^[1][4] Barību meklē krūmu un koku lapotnē, kā arī garā zālē un uz zemes. Medī kukaiņus arī lidojumā.^[7]

Ligzdošana

Ligzdošanas sezona ilgst no maija beigām līdz jūlijam. Krūmu ķauķi veido monogāmus pārus, kas ligzdo 25—100 m attālumā viens no otra.^[1][4][5] Pirmie pavasarī ierodas tēviņi, lai ieņemtu ligzdošanas teritoriju. Ar dziedāšanu tēviņš paziņo par aizņemtu teritoriju un piesaista mātītes uzmanību.^[6]

Ligzdai kompakta kausa forma, reizēm konusveida. Vīta no sausas zāles, lapām, saknītēm, augu stublāju šķiedrām un pūkām, zirnekļu pavedieniem. No iekšpuses izklāta ar smalkākiem stiebriņiem un matiem.^[1][4][7] Atrodas kādā krūmā (kārklos, upenēs, jāņogās, avenēs, mežrozītēs), garā zālē (natrēs, niedrēs) vai nelielā kokā (bērzā, vītolā, ievā), 10—150 cm augstumā no zemes.^[5][6]

Sezonā viens perējums. Dējumā 3—6 olas.^[1][4][5] Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas, un, lai arī perē abi vecāki, to galvenokārt dara mātīte. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido 11—13 dienu vecumā. Pēc izlidošanas tie uzturas ligzdas tuvumā, un vecāki tos turpina barot vismaz vēl divas dienas.^[5][6]

Atsauces

Vogels

De struikrietzanger of Blyths rietzanger (Acrocephalus dumetorum) is een zangvogel uit de familie van Acrocephalidae.

Verspreiding en leefgebied

Deze soort komt voor in Afghanistan, Bangladesh, Bhutan, Estland, Finland, India, Iran, Kazachstan, Kirgizië, Letland, Litouwen, Mongolië, Myanmar, Nepal, Oezbekistan, Pakistan, Rusland, Sri Lanka, Tadzjikistan, Turkmenistan, de Verenigde Arabische Emiraten, Wit-Rusland en Zweden.

Externe link

• Avibase

Bronnen, noten en/of referenties

Busksanger (vitenskapelig navn Acrocephalus dumetorum) er en fugl i sangerfamilien.

Eksterne lenker

• (sv) busksanger hos Dyntaxa
• (en) busksanger i Encyclopedia of Life
• (en) busksanger i Global Biodiversity Information Facility
• (en) busksanger hos Fauna Europaea
• (en) busksanger hos NCBI
• (en) busksanger hos ITIS
• (en) Kategori:Acrocephalus dumetorum – bilder, video eller lyd på Wikimedia Commons
• (en) Acrocephalus dumetorum – galleri av bilder, video eller lyd på Wikimedia Commons
• Acrocephalus dumetorum – detaljert informasjon på Wikispecies

Àutri nòm an piemontèis: ...
L'Acrocephalus dumetorum a l'é un cit osel ch'a mangia bòje.

Ambient

Da finì.

Distribussion

As treuva an Euròpa e Asia e, ant l'invern, an India e Sri Lanca.

Arferiment bibliogràfich për chi a veul fé dj'arserche pì ancreuse

• Acrocephalus dumetorum (Linnaeus, 1758)

Multimedia w Wikimedia Commons

Zaroślówka, trzciniak zaroślowy (Acrocephalus dumetorum) – gatunek ptaka z rodziny trzciniaków (Acrocephalidae), wcześniej zaliczany do pokrzewkowatych.

Występowanie

Zaroślówki są wędrowne. Gniazdują we wschodniej Europie (głównie południowa Finlandia, kraje bałtyckie, Białoruś) na wschód po centralną Rosję (okolice górnego biegu rzeki Leny i południowo-wschodni Ałtaj) i dalej na południe po północny Afganistan. Migrują na zimowiska w południowo-wschodnim subkontynencie indyjskim i w Mjanmie^[3].

Jest to gatunek w ekspansji, poszerzający swój zasięg występowania w kierunku zachodnim^[4]. Przykładowo, w Finlandii pojawił się dopiero w latach 30. XX wieku^[5]. Ukrainę, Białoruś i kraje bałtyckie zaroślówki skolonizowały w latach 40–60. XX wieku. Na Słowacji po raz pierwszy stwierdzono tego ptaka w 2003, na Węgrzech i w Czechach w 2014^[6].

W Polsce stwierdzenia odnotowano po raz pierwszy w 1996 i 1977. Obecnie odnotowywana już corocznie, obserwuje się głównie śpiewające samce i ptaki złapane podczas obrączkowania^[4]. W 16 lipca 2011 w Wasilkowie koło Białegostoku odkryto pierwszy pewny lęg^[7]. W latach 1967–2014 zaroślówkę stwierdzono około 200 razy. Zaroślówki obserwowane są głównie w północnej i północno-wschodniej części kraju, ale pojedyncze obserwacje miały miejsce między innymi w Wielkopolsce, na Ziemi Łódzkiej, Mazowszu, Lubelszczyźnie i na Podkarpaciu. W 2014 pierwszy raz stwierdzono tego ptaka na Śląsku^[6].

Morfologia i rozpoznawanie

Zaroślówka osiąga długość ciała około 13 cm i masę ciała 8–16 g^[3]. Zaroślówka z wyglądu bardzo przypomina trzcinniczka (A. scirpaceus) i łozówkę (A. palustris). Odróżnić ją można po dłuższej brwi, krótkiej projekcji lotek, sięgającej za oko i po śpiewie – wolniejszym od głosu łozówki, składającym się z różnorodnych, powtarzanych fraz^[4].

Ekologia i zachowanie

Zaroślówki gnieżdżą się na różnego typu terenach otwartych, w dolinach rzek również i lasach liściastych. Często obserwuje się te ptaki na porośniętych wierzbą szarą (łozą; Salix cinerea), na obrzeżach łęgów, a niekiedy i śródpolnych zakrzewieniach. W Indiach na zimowiskach przebywają w różnorodnych środowiskach, od suchych lasów po podmokłe obszary z pojedynczymi krzewami. Żywią się głównie owadami^[4].

Lęgi

Przeważnie zaroślówki łączą się w pary, aczkolwiek odnotowywano przypadki poligamii^[4]. Ptaki badane w południowo-wschodniej Finlandii przylatywały na obszary lęgowe pod koniec maja lub na początku czerwca; zwykle samce przybywały kilka dni przed samicami. Łączyły się one w pary lub w poligyniczne grupy: samiec+2 samice, samiec+3 samice, a w jednym przypadku w mieszaną międzygatunkowo grupę: samiec zaroślówki + samica zaroślówki i samica łozówki (A. palustris). Samce ustalały wówczas więcej, niż 1 terytorium; u monogamicznych samców ma ono średnicę 15–30 m. Zniesienia liczyły 5–6 jaj. Okres inkubacji trwał 12–13 dni, pisklęta przebywały w gnieździe 9–11 dni^[5].

Status

IUCN uznaje zaroślówkę za gatunek najmniejszej troski (LC, Least Concern) nieprzeranie od 1988 roku (stan w 2016). BirdLife International uznaje trend populacji za wzrostowy ze względu na postępującą ekspansję ptaków tego gatunku^[8]. Na terenie Polski gatunek ten jest objęty ścisłą ochroną gatunkową^[9].

Zobacz też

• ptaki Polski

Przypisy

Trsteniarik krovinový alebo trsteniarik krovinný^[2] (lat. Acrocephalus dumetorum) je spevavec a patrí do čeľadi trsteniarikovité. Výnimočný hosť v strednej Európe. Žije od južného Fínska, cez pobaltské štáty^[3] na východ až po Nepál. Zimuje v Indii. Patrí medzi druhy zaznamenané na území terajšej Slovenskej republiky aspoň raz od 1. 1. 1950 a s najväčšou pravdepodobnosťou pochádzajúce z prirodzenej populácie.^[4] Podľa Medzinárodnej únie na ochranu prírody a prírodných zdrojov trsteniarik krovinový patrí medzi najmenej ohrozené druhy, trend celkovej populácie je stúpajúci, pretože zväčšuje svoj areál rozšírenia na západnom okraji, európska populácia narastá.^[1]

Opis

Trsteniarik krovinový je stredne veľký zástupca svojej čeľadi, meria 12,5 – 14 cm s rozpätím krídel 17 – 19 cm.

Hlas

Spieva často v noci, pomaly a opakovane napodobňuje iné druhy, jeho spev je pomalší ako spev trsteniarika obyčajného a obsahuje typické hvizdy trsteniarikovitých. Jeho vábenie je krátke a tvrdé "čik-čik-(čik)".

Biotop

Obýva krovinaté miesta pozdĺž vôd, na čistinkách v listnatých lesoch. Vyhýba sa súvislým trstinovým porastom.

Hniezdenie

Hniezdi od konca mája do augusta. Hniezdo si stavia v hustých kríkoch. Znáša 4 – 6 vajíčok. Obaja rodičia vychovávajú mláďatá 11 – 13 dní.

Potrava

Trsteniarik krovinový sa živý hmyzom aj drobnými bobuľami.

Galéria

• 
• 
• Hniezdo s vajíčkami

Referencie

1. ↑ ^{a b} IUCN Red list 2018.2. Prístup 12. januára 2019.
2. ↑ KOVALIK, Peter, et al. Slovenské mená vtákov [online]. Bratislava : SOS/BirdLife Slovensko, 2010, rev. 2016-10-23, [cit. 2016-10-13]. Dostupné online.
3. ↑ HAGEMEIJER, Ward; BLAIR, Mike. The EBCC Atlas of European Breeding Birds: their distribution and abundance. All distribution maps on the Web (SOVON, Henk Sierdsema) [online]. London : T & A.D. Poyser, 1997. Dostupné online.
4. ↑ Zoznam vtákov Slovenska [online]. Bratislava : SOS/BirdLife Slovensko, 2013, rev. 2013-12-31, [cit. 2016-10-13]. Dostupné online.

Iné projekty

• Commons ponúka multimediálne súbory na tému Trsteniarik krovinový
• Wikidruhy ponúkajú informácie na tému Trsteniarik krovinový

Busksångare (Acrocephalus dumetorum) är en fågelart som tillhör familjen rörsångare (Acrocephalidae) som tidigare ingick i den idag uppdelade familjen sångare.^[2]

Utseende och läte

Busksångaren är en medelstor sångare som mäter 12,5-14 centimeter. Adult fågel har brun rygg och ljus undersida. Den är lätt att förväxla med rörsångaren och kärrsångaren. Den är mest lik rörsångaren men är gråare på ryggen, vingen kortare, pannan är mindre platt och näbben mindre stark och spetsig. Könen är lika, som hos de flesta sångare, men juvenilen är gulare undertill.

Under häckningssäsongen känns den lättast igen på sången, som är långsam och upprepande (åtta till tio gånger), med talrika mästerliga härmningar av andra fåglar som växlar med skalor och visslingar, vilka är typiska för arten.

Utbredning

Den häckar i tempererade regioner i Asien och östra Europa. Den är flyttfågel och övervintrar i Indien och Sri Lanka, där den är en av de vanligaste vinterfåglarna. Den är ovanlig i västra Europa, men har spritt sig västerut och invandrat till södra Finland.

Förekomst i Sverige

I Sverige observerades den första gången 1958 och observationerna har sedan ökat i antal. Även häckning har förekommit i Sverige.

Ekologi

Busksångaren förekommer ofta i snår eller gläntor, nära vatten, men inte i våtmarker. Den föredrar träd och buskar som sångplatser. Som de flesta sångare livnär den sig av insekter, men tar även annan föda som bär. Boet byggs av gräs och strån och placeras i en buske lågt över marken. Fyra till sex ägg läggs och ruvas i 12-13 dagar. Efter kläckningen matas ungarna av båda föräldrarna tills de lämnar boet efter 11-12 dagar.

Busksångaren och människan

Status och hot

Arten har ett stort utbredningsområde och en stor global population, och tros öka i antal.^[1] Utifrån dessa kriterier kategoriserar IUCN arten som livskraftig (LC).^[1] I Europa uppskattas det häcka 2,2–4,8 miljoner par.^[1] Vissa randpopulationen är hotade, exempelvis den svenska och i Artdatabankens rödlista från 2015 kategoriseras den som nära hotad (NT).^[3]

Namn

Det engelska namnet Blyth's Reed Warbler är efter den brittiske zoologen Edward Blyth. Det esperantiska namnet arbedokanbirdo syftar på att den håller till i buskar ("arbedoj") och säv ("kanoj"). På svenska har den även kallats långnäbbad rörsångare.^[4]

Referenser

Delar av texten bygger på en översättning av engelskspråkiga wikipedias artikel Blyth's Reed Warbler, läst 13 september 2005]

Noter

1. ^ [a b c d] BirdLife International 2012 Acrocephalus dumetorum Från: IUCN 2013. IUCN Red List of Threatened Species. Version 2013.1 www.iucnredlist.org. Läst 6 januari 2014.
2. ^ Clements, J. F., T. S. Schulenberg, M. J. Iliff, D. Roberson, T. A. Fredericks, B. L. Sullivan, and C. L. Wood (2017) The eBird/Clements checklist of birds of the world: Version 2017 http://www.birds.cornell.edu/clementschecklist/download, läst 2017-08-11
3. ^ Artdatabankens rödlista 2015 Arkiverad 23 april 2016 hämtat från the Wayback Machine.
4. ^ Tyrberg, Tommy (1996) Svenska fåglars namn, Stockholm, Sveriges ornitologiska förening

Källor

• Roland Staav och Thord Fransson (1991) Nordens fåglar, andra upplagan, Stockholm, ISBN 91-1-913142-9

Externa länkar

• Sveriges Radio: P2-fågeln Busksångare
• Artportalen: Dagens fynd – senaste observationerna – bilder

Kuzey kamışçını (Acrocephalus dumetorum), ötleğengiller (Sylviidae) familyasından bir kuş türü.

Ilıman Asya ve Avrupa'nın en doğusunda ürerler. Göçmendirler. Kışı Hindistan ve Sri Lanka'da geçirirler. Batı Avrupa'ya nadir bulunurlar. Bu küçük ötücü kuşlara ait kuş, çalılık veya açıklıklarda bulunan bir türdür, çoğunlukla suya yakın yerlerde bulunurlar ama bataklıklarda bulunmazlar. Çalılıkta yaptılları yuvaya 4-6 yumurta bırakırlar. Boyları 12.5-14cmdir. Erişkinin arka tarafı kahverengi ve uzuvları soluk renklidir. Saz kamışçını ve Çalı kamışçını ile kolayca karıştırılabilir. Saz kamışçınına benzerdir. Ama arkası ondan daha gri alın daha az yassılaşmıştır ve gaga daha az kuvvetli-sivridir. Eşeyler benzerdir. Ama genç bireylerin alt kısmı daha sarımsıdır. Böcekçildirler ama küçük yumuşak meyvelerlede beslenirler. Blyth kamışçını olarak da bilinirler. Bu adı İngiliz zoolog Edward Blyth'ten almıştırlar.

Dış bağlantılar

Virtual Birds'de Kuzey kamışçını kuşunun kuş sesi bulunur.

Ötücü kuşlar ile ilgili bu madde bir taslaktır. Madde içeriğini geliştirerek Vikipedi'ye katkıda bulunabilirsiniz.

• 1 Опис
  • 1.1 Морфологічні ознаки
  • 1.2 Звуки
• 2 Поширення
• 3 Чисельність
• 4 Місця існування
• 5 Гніздування
• 6 Живлення
• 7 Загрози та охорона
• 8 Джерела та література

1. ↑ ^{а б} Фесенко Г. В., Бокотей А. А. Птахи фауни України (польовий визначник). — К., 2002. — 416 с. — ISBN 966-7710-22-X.
2. ↑ Степанян Л. С. Конспект орнитологической фауны СССР. — М. : Наука, 1990. — 727 с. — ISBN 5-02-005300-7.
3. ↑ BirdLife International. Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status. — Cambridge, UK: BirdLife International, 2004. — 374 pp. (BirdLife Conservation Series No. 12).(англ.)
4. ↑ ^{а б} BirdLife International. 2016. Acrocephalus dumetorum. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T22714736A87575415. http://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22714736A87575415.en. Downloaded on 23 February 2017.(англ.)
5. ↑ Птицы Белоруссии: Справочник-определитель гнезд и яиц / М.Е. Никифоров, Б.В. Яминский, Л.П. Шкляров. — Минск : Выш. шк, 1989. — 479 с. — ISBN 5-339-00209-8.

Acrocephalus dumetorum là một loài chim trong họ Acrocephalidae.^[2]

Hình ảnh

• 
• 
• 

Chú thích

Tham khảo

• Dữ liệu liên quan tới Acrocephalus dumetorum tại Wikispecies

Садовая камышовка гнездится в зарослях кустарника, а также на полянах лиственных лесов или в кустарнике по берегу реки. Избегает камышовые заросли с непроточной водой. Гнездо строит в густых зарослях травянистых многолетников. Период гнездования длится с конца мая по август. Гнездо имеет форму чашечки. В кладке 4—6 яиц. Птенцов выкармливают оба родителя 11—13 дней.

Примечания

シベリアヨシキリ 保全状況評価 LEAST CONCERN
(IUCN Red List Ver.3.1 (2001))
分類 界 : 動物界 Animalia 門 : 脊索動物門 Chordata 亜門 : 脊椎動物亜門 Vertebrata 綱 : 鳥綱 Aves 目 : スズメ目 Passeriformes 亜目 : スズメ亜目 Oscines 科 : ヨシキリ科 Acrocephalidae 属 : ヨシキリ属 Acrocephalus 種 : シベリアヨシキリ
A. dumetorum 学名 Acrocephalus dumetorum
Blyth, 1849 和名 シベリアヨシキリ 英名 Blyth's Reed-warbler

シベリアヨシキリ（学名：Acrocephalus dumetorum）は、スズメ目ヨシキリ科に分類される鳥類の一種である。

分布[編集]

この項目は、鳥類に関連した書きかけの項目です。この項目を加筆・訂正などしてくださる協力者を求めています（ポータル鳥類 - PJ鳥類）。

「https://ja.wikipedia.org/w/index.php?title=シベリアヨシキリ&oldid=61263336」から取得