Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae).[1] Šie putni ir sastopami Āfrikā, Dienvideiropā, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā. Tie galvenokārt mājo kalnainos apvidos, parasti augstāk nekā 1500 m virs jūras līmeņa.
Bārdainajam grifam ir samērā plaša izplatība Eiropā, Āzijā un Āfrikā, aptverot lielāko daļu kalnu masīvu. Eirāzijā tas sastopams Pirenejos, Alpos, Kaukāzā, Zāgrosa kalnos, Elbursa kalnos, Altajā, Himalajos, Arābijas pussalā un Ķīnas rietumos un centrālajā daļā. Āfrikā bārdainais grifs mājo Atlasa kalnos, Etiopijas kalnienē un uz dienvidiem no Sudānas līdz Zairas ziemeļaustrumiem, centrālajai Kenijai un Tanzānijas ziemeļiem. Neliela, izolēta populācija mājo Drakonu kalnos Dienvidāfrikā.[2]
Bārdainais grifs ir viens no lielākajiem un krāšņākajiem grifiem.[3] Tā kopējais ķermeņa garums ir 100—120 cm, masa 4,5—7 kg.[3] Eirāzijā dzīvojošie bārdainie grifi ir lielāki nekā Āfrikā dzīvojošie, turklāt Himalajos dzīvojošie ir vislielākie.[2] Kā tas vanagu dzimtai raksturīgs mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi. Bārdainajam grifam ir ļoti gari, slaidi spārni, to garums ir 71,5—92 cm. Arī aste ir gara, kas sasniedz 42,7—52 cm. Tik lielam putnam rumpis (bez galvas, kakla un astes) ir salīdzinoši īss, tikai 8,8—10 cm.[2]
Atšķirībā no citiem maitas putniem bārdainajam grifam galva nav kaila. Tā galva proporcionāli ir neliela, bet kakls spēcīgs un salīdzinoši masīvs. Arī pēdas ir lielas un spēcīgas. Pieaugušam bārdainajam grifam ir pelēkbrūna, rudi brūna vai gaiši pelēka galva, vēders un kājas. Mugura tumši brūna, reizēm gandrīz melna. Spārni un aste tumši pelēki. Piere gaišā smilšu krāsā, kas spilgti kontrastē ar tumšo joslu ap acīm un zodu, zem kura veidojas neliela, melna bārda.[3] Jaunie putni ir tumši viscauri. Pieauguša putna apspalvojuma krāsu tie sasniedz 5 gadu vecumā.[2]
Kā visi citi maitas putni bārdainais grifs pamatā pārtiek no maitas, bet tas priekšroku dod kaulu smadzenēm nevis gaļai. No visas apēstās barības 85—90% ir kaulu smadzenes. Bārdainais grifs ir vienīgais putns pasaulē, kas specializējies kaulu smadzeņu ēšanā.[2] Mazākus kaulus tas norij veselus vai lielākus pārlauztus. Kaulus bārdainais grifs lauž dažādos veidos. Vidēja izmēra kaulus (līdz aitu stilba diametra kauliem)[4] tas salauž ar knābi un, ja nepieciešams, tos iespīlē starp akmeņiem.[2] Spēcīgajā kuņģa sulā kauli ātri izšķīst. Bārdainais grifs ir iemācījies lielākus kaulus, kurus pats nespēj salauzt ar knābi un kurus nevar norīt veselus, pacelt gaisā līdz 50—150 metriem un nomest zemē uz klintīm un akmeņiem, kur tie sašķīst mazākos gabalos. Tas spēj pacelt gaisā kaulus, kuru diametrs ir līdz 10 cm un svars vairāk kā 4 kg.[2] Pēc kaulu nomešanas bārdainais grifs tos pārbauda un, ja nepieciešams, kaulu mešanu pret akmeņiem atkārto. Jaunie putni šo kaulu smalcināšanas paņēmienu iemācās no saviem vecākiem. Paiet apmēram 7 gadi līdz šis iemaņas tiek pilnībā apgūtas.[5] Reizēm bārdainais grifs uzbrūk dzīviem upuriem, iespējams, daudz biežāk kā citi grifi. Medījums tiek noķerts, pacelts gaisā un nomests zemē.[2]
Bārdainie grifi veido monogāmus pārus. Katram pārim ir liela teritorija. Ligzda parasti tiek būvēta uz kādas klints radzes vai nelielā alā, celtniecībai tiek izmantoti palieli zari. Ligzda no iekšpuses tiek izklāta ar vilnu, ādu vai reizēm ar dažādiem cilvēku atkritumiem. Atkarībā no ģeogrāfiskā reģiona ligzdošanas laiks ir atšķirīgs. Riesta laikā pāris viens otram izrāda uzmanību, izpildot dažādus kopīgus akrobātiskus lidojumus.[3] Dējumā ir 1—2 olām, kuras tiek perētas 53—60 dienas. Mazuļi no ligzdas izlido pēc 100—130 dienām, bet ir atkarīgi no vecākiem līdz gada vecumam.[3]
Kopumā dažādos informācijas avotos tiek atzīmētas 13 bārdainā grifa pasugas, tomēr tikai 2 no tām tiek atzītas oficiāli:[3]
Gypaetus barbatus aureus ola
Gypaetus barbatus hemachalanus ola
Bārdainais grifs (Gypaetus barbatus) ir plēsīgais maitas putns, kas ir vienīgā suga bārdaino grifu ģintī (Gypaetus), kas savukārt ietilpst bārdaino grifu apakšdzimtā (Gypaetinae). Šie putni ir sastopami Āfrikā, Dienvideiropā, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā. Tie galvenokārt mājo kalnainos apvidos, parasti augstāk nekā 1500 m virs jūras līmeņa.
