Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Dipsadidae. Ir sistemātiķi, kas apakšdzimtu sistematizē ar zinātnisko nosaukumu — Xenodontinae, tomēr priekšroka būtu Dipsadinae vārda lietošanai.[1] Šajā apakšdzimtā ir apvienotas gandrīz 700 sugas, kas tiek iedalītas apmēram 100 ģintīs.[1][2] Gandrīz visas lielgalvas zalkšu apakšdzimtas sugas izplatītas Amerikas kontinentos, izņemot karstavotu ķīļmugurzalkšus (Thermophis), kas mājo Ķīnā.[1][3][4] Lielgalvas zalkšu sugas mājo tropu un mērenās joslas biotopos.[1]
Kā jau lielai dzīvnieku grupai raksturīgs, sugām ir liela dažādība ķermeņa formās, krāsās, barošanās ieradumos. Kā kopīgo īpašību visām sugām varētu minēt to, ka šiem zalkšiem salīdzinoši mutes ir lielākas un zobi aug īpaši dziļi.[1] Lielākā daļa sugu nav indīgas, bet dažas sugas ir ļoti indīgas un cilvēkam bīstamas, piemēram, Centrālamerikas ceļu zalktis (Conophis lineatus).[1] Šīs apakšdzimtas sugas galvenokārt vairojas, dējot olas, bet dažas sugas ir oldzīvdzemdētājas un dzemdē dzīvus mazuļus.[1]
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae)[2][5]
Lielgalvas zalkšu apakšdzimta (Dipsadinae) ir viena no zalkšu dzimtas (Colubridae) apakšdzimtām, kas reizēm tiek izdalīta kā atsevišķa dzimta — Dipsadidae. Ir sistemātiķi, kas apakšdzimtu sistematizē ar zinātnisko nosaukumu — Xenodontinae, tomēr priekšroka būtu Dipsadinae vārda lietošanai. Šajā apakšdzimtā ir apvienotas gandrīz 700 sugas, kas tiek iedalītas apmēram 100 ģintīs. Gandrīz visas lielgalvas zalkšu apakšdzimtas sugas izplatītas Amerikas kontinentos, izņemot karstavotu ķīļmugurzalkšus (Thermophis), kas mājo Ķīnā. Lielgalvas zalkšu sugas mājo tropu un mērenās joslas biotopos.
